Mani sauc Solvita,
tulkojot no latīņu valodas, sol – saule un vita – dzīve.

Mani vismīļākie ir vīrs Valērijs, ar kuru kopā esmu jau no vidusskolas laikiem, un mūsu pieaugušie dēli – Edijs un Silvestrs. Un tagad mūsu sirdis silda arī mazmeitiņas dvīnītes – Alise un Emīlija.

Esmu liels kaķu mīlis, un pat ļoti liels! Mūsu ģimenes mīluļi Princis un Princis II jau sen ir labākos medību laukos, bet tagad mūsu satelīts un spilvena “piegulētāja” ir Mince. Starp citu, kā teica Mirttante, “u nas vsje dokumenti v porjadke!”

3.janvārī (2022) Mince aiziet pie Prinčiem. Ir beidzies unikāla kaķa mūžs.

Berlīne

Polijas – Vācijas robeža

Garšīgā kukurūza

Līgo Oslo

Meitenes un puķes

Samīļošanās sestdienas rītā

Ceļā.. Mince vēdinās

Un vēl man patīk dārza darbi! Pat uz mājas terases un nelielā zāles pleķīša mājoklī Oslo, kur dzīvojām iepriekš, biju pamanījusies salikt puķu kastes un tomātu stādus, “bundulī” izaudzēt kuplu rabarberu, bet nostūrītī – “veselu” kvadrātmetru ar smaržīgām meža zemenēm. Uz savu (pavisam savu) jauno mājokli (dzīvokli ceturtajā stāvā) meža zemenes līdzi nevarēju paņemt, bet “rabarbera bundulis”, efeja, paparde, laksis (cik garšīgs un smaržīgs!), roze, lillā lilija un citi “sīkumi”  “atrada” savu vietu uz plašā balkona.

Un istabas palodzes arī jau pilnas ar zaļumiem – “Ziemassvētku egli” (piramīdas veida akāciju), sniega rozi, hipeastru un vīramātes “nu paņem lūdzu” smuki ieaudzētu gumijkoka spraudeni no Latvijas.

Esmu dzimusi un uzaugusi Jelgavas rajonā, bet nu jau daudzus gadus esmu jelgavniece.

Pamatskolas izglītību ieguvu Sesavas astoņgadīgajā skolā (tagad – Sesavas pamatskola), vidusskolas izglītību – Elejas vidusskolā. “Izstudēju” personālvadību RPIVA.

Savas darba gaitas sāku kā skolotāja Sesavas skolā un turpināju Jelgavas 1.ģimnāzijā (tagad – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola). Bet nozīmīgāko darba pieredzi ieguvu, strādājot par Personāla nodaļas vadītāju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Jau vairākus gadus dzīvoju Oslo, un, lai labāk iekļautos jaunajā dzīvē, esmu apguvusi gan norvēģu valodu, gan Norvēģijas valsts pārvaldes lietas, gan skaitļu un rēķinu pasauli (grāmatvedību), līdz ar to labi pārzinu Norvēģijas likumdošanu un birokrātijas labirintus.

Darba pieredze – strādāju par tulku Oslo celtniecībā strādājošo arodbiedrībā (Oslo Bygningsarbeiderforening), bet tagad esmu kantora dāma (ai, kā man patīk šie vecie, bet šobrīd “diskriminējošie” nosaukumi) uzņēmumā, kura darbības joma ir satiksmes drošība ceļu uzturēšanas un remontdarbu laikā.

Un tagad, kad salieku kopā gan savas zināšanas, gan prasmes, gan pieredzi, sanāk lāde ar nosaukumu “Dzīve Norvēģijā”.

Neturu sveci zem lādes un ceru, ka šeit apkopotā informācija labi noderēs!