God jul!
Priecīgus Ziemassvētkus!
Norvēģijā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, Ziemassvētku gaidīšanas un svinēšanas tradīcijas mainās un asimilē citu tautu tradīcijas. Aprakstīšu, manuprāt, populārākās, kas raksturo norvēģu Ziemassvētkus mūsdienās.
Adventa laikā, katru svētdienu Adventa vainagā tiek iededzināta viena svecīte un daudzās ģimenēs tiek lasīts norvēģu rakstnieces un dzejnieces Inger Hagerup dzejolis “Advent”.
Julekalender – Ziemassvētku kalendārs. Sākot no 1.decembra līdz Ziemassvētkiem vecāki sarūpē bērniem mazas dāviņas, kas parasti sakārtotas stilizēta kalendāra veidā. Katru dienu pa dāvaniņai.
Lūcijas diena. 13.decembrī tiek svinēta Lūcijas diena. Ir ticējums, ka Lūcijas nakts ir vienīgā, kad visi dzīvnieki prot runāt, un, ka šajā naktī troļļi un rūķi nākot raudzīties, vai cilvēki gaida Ziemassvētkus. Ir tradīcija, ka Lūcijas dienas rītā bērni modina vecākus un brokastīs ēd smalkmaizītes – lussekatter. Smalkmaizītes tiek veidotas kā mazi s-veida kliņģerīši, kas ir īpaši dzeltenā krāsā un ar īpašu garšu, jo smalkmaizīšu “neatņemama” sastāvdaļa ir garšviela safrāns.
Mājokļa dekorēšana
Norvēģi lielu vērību pievērš mājokļu dekorēšanai un omulības radīšanai, un Ziemassvētku laikā tam tiek pievērsta īpaša vērība. Veikalos svētku rotājumu un atribūtikas izvēle ir patiesi liela. Jau oktobra otrajā pusē veikalu skatlogi tiek rotāti ar Ziemassvētku rotājumiem un ir nopērkamas ar Adventu un Ziemassvētkiem saistītas preces.
Lukturīši, lampiņas, svecītes. Gan uz mājokļu balkoniem un terasēm, gan pie mājas ieejas durvīm parasts skats ir novietoti lukturi un lukturīši ar degošām svecēm. Mājokļu fasādes tiek rotātas ar dažādām elektrisko lampiņu virtenēm un citiem attiecīgiem svētku dekoriem. Logu rūtis tiek dekorētas ar skaistām, no lampiņām veidotām zvaigznēm un Ziemassvētku svečturiem.
Violetā krāsa. Adventa laikā telpu dekorēšanā vairāk tiek izmantoti dekori (sveces, galdauti, aizkari, u.c.) violetā krāsā. Skaidrojumi tam ir dažādi. Viens no tiem, ka šī krāsa veidojas, sajaucot sarkano un zilo krāsu. Sarkanā ir zemes krāsa, bet zilā – debesu krāsa. Violetā krāsa “stāsta” par zemes un debesu vienotību, par to, ka Jēzus vienoja debesis un zemi. Tāpat šī krāsa saistās ar cerībām un gaidām.
Aizkari. Ziemassvētku laikā daudzos mājokļos ikdienas aizkari tiek nomainīti ar svētku aizkariem. Virtuvēs tradicionāli tie ir izšūti kokvilnas aizkariņi ar Ziemassvētku motīviem – rūķiem un zvaniņiem, izrotātiem egļu zariņiem, un zvaigznēm (gluži kā latviešu auseklīši). Dzīvojamās telpās logus rotā ar Ziemassvētku sarkaniem vai zaļiem aizkariem.
Telpas tiek rotātas gan ar Ziemassvētku eglēm un vainagiem, gan ar rūķiem, kuriem mices noslīdējušas līdz pat degungalam, gan dažādiem rotājumiem no dabas (čiekuriem, zariņiem), gan ar svečturiem un briežu figūriņām, gan ar Ziemassvētku zvaigznēm un amariļļiem.
Rotājumos populārs ir arī Marius raksts, kas redzams džempera bildē pa kreisi.
Galdus tradicionāli klāj baltiem vai Ziemassvētku sarkaniem galdautiem, un galda klājumam bieži izmanto sarkanus traukus, jo īpaši – glāzes un citus stikla traukus.
Bet mūsdienās nav retums, kad galda klājumā un telpu dekoros dominē zelta vai sudraba krāsa.
Ziemassvētku maltīte
Agrāk svētku maltīte sākusies plkst. 19.00, un, jo tālāk pagātnē, jo vēlāk, pat ap pusnakti. Tas bija saistīts gan ar reliģiskajām, gan ar pagāniskajām tradīcijām. Mūsdienās tā sākas uzreiz pēc plkst. 17.00. Tad, kad pa sabiedriskās TV kanālu NRK ir beidzies Ziemassvētku dievkalpojums, iezvanīti Ziemassvētki un nodziedājis zēnu koris Sølvguttene (Sudraba zēni).
Raugoties sendienās, kā pirmais ēdiens tika pasniegta zivs. Pēc tam – miltu un piena ēdieni, un putras. Tas tādēļ, ka tas bija gavēņa laiks, un šie bija “atļautie” ēdieni. Mainoties laikiem, galdā tika celta jēra un cūkas gaļa. Mūsdienās, gandrīz puse norvēģu, Ziemassvētkos ēd cūku ribiņu cepeti un aitu ribiņas pinnekjøtt.
Kādiem ēdieniem “noteikti jābūt” svētku galdā
Syv slag – septiņi veidi. Septiņu veidu dažādi cepumi, kūciņas un smalkmaizītes. Tradicionālākās ir krumkaker (vafeļu cepumu trubiņas), fattigmann (līdzīgi žagariņiem), smultringer (virtuļu gredzeni), sandkaker (smilšu mīklas groziņi ar dažādiem pildījumiem), sirupssnipper (sīrupa cepumi, kas parasti ir romba formā un ar mandeli virspusē), goro (gareniski cepumi ar rakstu, vieni no senākajiem cepumiem, ko cep norvēģi) un berlinerkranser (olu dzeltenumu cepumi, kas rotāti ar pērļu cukurgraudiņiem).
Foto: Opplysningskontoret for brød og korn
Kransekake – vainagu kūka. Parasti dažādu izmēru cepumu gredzeni, kas salikti konusa formā. Cepumu sastāvā – mandeles, olu baltumi, cukurs.
Foto: Opplysningskontoret for brød og korn
Julemarsipan – Ziemassvētku marcipāns ir nozīmīga Ziemassvētku tradīcija daudzās norvēģu ģimenēs. It īpaši liela nozīme ir marcipāna ruksim (marsipangris). Ir tradīcija Ziemassvētkos ēst Ziemassvētku putru (julegrøt), kurā ir paslēptas mandeles. Kurš putrā atrod mandeli, tam tiek marcipāna ruksis.
Julepølse – Ziemassvētku desa. Pikanta piena un gaļas desa ar Ziemassvētkiem raksturīgajām garšvielām.
Juleribbe – cūkas ribiņu cepetis.
Pinnekjøtt – sālītas un kaltētas aitu ribiņas, kas pagatavotas sutinot.
Lutefisk – zivs, parasti menca, kas īpašā procesā apstrādāta – mērcēta sārmainā ūdenī. Pirms pagatavošanas tā 10 dienas jāmērcē tīrā ūdenī. Zivs ir recekļainas konsistences un ar specifisku garšu.
Glogg – karsts alkoholisks dzēriens. Tas ir karstvīnam līdzīgs dzēriens, kas parasti tiek gatavots no sarkanvīna, cukura un garšvielām. Bet to gatavo arī ar šņabi un konjaku. Šis dzēriens ir nopērkams arī bez alkohola. Dzērienam “noteikti” tiek pievienoti žāvēti augļi un rieksti.
Akevitt – stiprs alkoholisks dzēriens, kas gatavots no spirta (kas iegūts no kartupeļiem) un dažādām garšvielām, parasti ar ķimenēm, bet bieži arī ar koriandru, anīsu un citrona mizu.
Ziemassvētku galdi tiek klāti bagātīgi un uz tiem, visticamāk, būs arī štovēti skābi kāposti (surkål), kāļu biezputra (kålrotstappe), brūkleņu mērce, medījumi, dažādi gaļas izstrādājumi, aukstā gaļa (sylte), piparkūkas, Ziemassvētku alus, Ziemassvētku limonāde (julebrus), u.c. Šis ir laiks, kad “katrā” mājā tiek cepts un vārīts. Taču Ziemassvētku laikā ļoti pieaugot arī saldētās picas pārdošanas apjomi un tiek jokots, ka Grandiosa pica ir populārākā Ziemassvētku maltīte.
Ar “visiem” iepriekš minētajiem ēdieniem piekrautu šķīvi norvēģi sauc par juletallerken jeb Ziemassvētku šķīvi. Tajā parasti būs vārīti kartupeļi, štovēti skābi kāposti, sarkano bietīšu salāti, žāvētas plūmes, brūkleņu mērce, brūnā mērce (brun saus), ribiņu cepetis, kotletes, Ziemassvētku desa, aitu ribiņas un pat lutefisk. Apzīmējums juletallerken parasti tiek izmantots pirmssvētku un svētku laikā restorānu ēdienkartēs, bet arī ikdienā tas tiek lietots, lai izteiktu tikai šiem svētkiem raksturīgo ēdienu dažādību un kombināciju, kas rada svētku īpašo noskaņojumu.
Rūķis un dāvanas
Norvēģi smejas, ka viņi importējuši Ziemassvētku vecīti (St. Nikolas) no Viduseiropas, kurš pie norvēģiem “pārvērties” par Ziemassvētku rūķi (julenissen). Dāvanas “parādījušās” tikai 19.gadsimta beigās. Tās bija ēdamas un nedrīkstēja atvērt pirms 6.janvāra (Zvaigznes dienas). Pirms tam rūķis ir bijis tas, kurš saņēma dāvanas no ļaudīm. Dāvanu tradīcijas, kādas tās ir mūsdienās (zem eglītes), norvēģu mājās ienākušas tikai ap 1920.gadu.
Ziemassvētku tirdziņi
Daudzviet Norvēģijā tiek organizēti Ziemassvētku tirdziņi.
Røros
Vispopulārākais Ziemassvētku tirdziņš tiek rīkots Røros, kas ir vairāk kā 300 gadus veca kalnraču pilsētiņa, kurā saglabājušās ēkas no pat pilsētiņas pirmssākumiem. Røros ir iekļauta UNESCO kultūras mantojumā. Tā atrodas apmēram 400 km uz ziemeļiem no Oslo. Tirdziņš tiek rīkots decembra pirmās nedēļas nogalē un uz to tiek organizēti papildus lidmašīnu reisi no Oslo.
Apraksts par Røros – Kalnraču pilsētiņa Røros.
Oslo tiek organizēti divi lieli Ziemassvētku tirdziņi.
Norvēģu Tautas muzejā (Norsk Folkemuseum), kas ir līdzīgs Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, katru gadu tiek rīkots Ziemassvētku tirdziņš. Muzeja ēkas un telpas tiek dekorētas ar norvēģu tradicionālajiem rotājumiem, darbojas dažādas tematiskas darbnīcas, zemnieki tirgo tradicionālus produktus, bērni dejo ar Ziemassvētku rūķi.
Vairāk – Norsk Folkemuseum.
Savukārt pilsētas centrā laukumā Eidsvolls plass, kas atrodas starp parlamenta ēku Stortinget un Nacionālo teātri Nationaltheatret, tiek rīkots Ziemassvētku tirdziņš, kurā nopērkami zemnieku ražoti produkti, amatnieku darinājumi un kārumi.
Tirdziņa apmeklējumu var apvienot ar dažādām izklaidēm – vizināšanos karuseļos, pilsētas vērošanu no panorāmas rata augstumiem, vai slidot publiskajā slidotavā, tautā sauktu par Naglu zupu (Spikersuppa). Naglu zupa, jo slidotavas izveidi finansēja Christiania Spigerverk (Kristiānijas naglu fabrika). Viss rotāts neskaitāmām krāsainu lampiņu virtenēm.
Vairāk – Visit Oslo un Jul i Vinterland
un Oslo byleksikon
Egersund
Ziemassvētku pilsētiņa Egersund. Tirdziņa ideja nošpikota no vāciešiem un tas ir bagāts arī ar Tripadvisor zvaigznēm.
Vairāk – Julebyen Egersund
Bergen
Ap 80 tirdzniecības telšu. Dažas no tām tikai dažas dienas, jo to vietā “nāk” citas. Mainās līdz pat 12 teltīm dienā.
Vairāk – Bergen julemarked
Šeit var piedzīvot arī pasaulē lielāko piparkūku pilsētiņu – Pepperkakebyen
Kristīgās tradīcijas
Vairākums norvēģu ir luterāņi un daudzi ievēro kristīgās tradīcijas, kas saistītas ar Ziemassvētkiem. Tiek apmeklēti dievkalpojumi, kā arī, Ziemassvētku koncerti baznīcās.
Ziemassvētku balles
Julebord. Burtiski tulkojot – Ziemassvētku galds, bet ar šo jēdzienu tiek apzīmēta Ziemassvētku balle, kuru rīko darba devējs saviem darbiniekiem. Parasti tā ir restorānos vai viesu namos, ar bagātīgi klātiem galdiem un izklaidējošu programmu. Bet julebord var rīkot arī draugu, paziņu un ģimenes lokā. Julebord tiek organizēti jau sākot no novembra beigām. Pēdējos gados šīs balles daudzi uzņēmumi vairs nerīko, vai arī rīko pieticīgākus pasākumus, vai arī “kompensē” šos pasākumus “naudā vai graudā” (dāvanas). Tas tādēļ, ka krīze naftas tirgū bija ietekmējusi arī uzņēmumus Norvēģijā.
…
Dažus vēstures faktus “nošpikoju” no raksta Derfor spiser vi klokka 17 på julekvelden.
Dzīve Norvēģijā 