Vidusskolu beidzēji – russ

Latvijā, beidzot vidusskolu, parasti tiek organizēti divi pasākumi – pēdējais zvans ar visām ēverģēlībām, kā arī izlaidums ar oficiālām runām, ziedu klēpjiem, priekšnesumiem un balli.

Izlaidumam līdzīgs pasākums (avslutningsseremoni) ir arī Norvēģijā, un attiecībā uz šo pasākumu vēlos atzīmēt tikai to, ka vislielākā daļa vidusskolu absolventu pasākumā ierodas tērpušies tautas tērpos jeb precīzāk – bunad.

Bet šeit es vairāk vēlos pastāstīt par pasākumu kopumu (izdarībām) gandrīz visa vidusskolas pēdējā mācību gada laikā, lai atzīmētu un nosvinētu garo un ilgo skolas gaitu beigas.

Kas ir russ

Vidusskolas pēdējās klases skolēnus sauc par russ. Nosaukumam nav nekāda sakara ne ar narkotikām, ne ar krieviem, bet tādas var rasties asociācijas valodas dēļ. Tāpēc nedaudz no vēstures.

Savā laikā Norvēģijā nebija augstskolu, tāpēc norvēģi, kuri vēlējās iegūt augstāko izglītību, devās studēt uz Dāniju, uz Kopenhāgenas Universitāti. Bet, lai nokļūtu studentu lokā, bija jākārto iestājeksāmeni. Kad eksāmeni bija galā, jaunajiem studentiem pie pieres tika piestiprināts rags, un vecāko kursu studenti tad visādi izjokoja un “apcēla” jaunpienācējus. Šajā procesā ietilpa arī dažādi pārbaudījumi un “eksāmeni”, un, ja jaunais students tos nokārtoja, tad rags viņam tika noņemts, tā simbolizējot gudrību un to, ka “zvērs” no cilvēka ir izdzīts. Un tikai tad bija tiesības saukties par studentu. Tāpēc vārds russ varētu būt cēlies kā saīsinājums latīņu izteicienam cornua depositurus, kas nozīmē – nolikt aiz sevis ragus.

Tiek uzskatīts, ka norvēģu russ tradīcijas sākās, 1905.gadā, kad Kristiānijas (Oslo agrākais nosaukums) augstskolu absolventi (tikai zēni) uzvilka sarkanas cepures. Šīs cepures tika nošpikotas no vācu studentiem, kuri gadu iepriekš bija ieradušies ciemos. Citos avotos lasu, ka russ tradīcijas sākušās jau 1811.gadā, kad tika dibināta Oslo Universitāte, kas bija pirmā universitāte Norvēģijā. 1916.gadā parādās arī zilas cepures, ko valkāja Oslo Tirdzniecības ģimnāzijas russ, kuri ieguva ekonomisko izglītību.

Ilgus gadus skolas gaitu beigu svinēšana (russefeiring) bija ļoti pieticīga. Vienīgie atribūti bija cepures un bambusa nūja, kas izpušķota krāsainām lentām. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Daudzviet russefeiring ilgst gandrīz visu pēdējo mācību gadu, ar speciāliem tērpiem, autobusiem un veselu lērumu atribūtu un izdarībām, kas mūsdienās ir ļoti komercializējies pasākums.

Kad tas notiek

Norvēģi smejas, ka, ja uz ielām redz jauniešus zilos un sarkanos kombinezonos, tad pavasaris ir klāt! Russefeiring parasti sākas aprīļa beigās, bet citviet, jau aprīļa sākumā un parasti beidzas 17.maijā, Norvēģijas nacionālajā dienā, kad russ noslēdz svētku gājienu ar savu gājienu russetog. Bet, kā jau minēju, russefeiring var sākties jau rudenī. Nav retums, ka russefeiring tiek sākts svinēt jau vasarā pirms pēdējā mācību gada sākuma, dodoties uz “siltajām zemēm,” visbiežāk – Spāniju.

Tērpi

Tātad, “pavasara vēstneši” ir vidusskolu beidzēji, kuri ikdienā velk speciālus russ tērpus, kas parasti ir dažādu krāsu kombinezoni.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Norvēģijā vidusskolēni izvēlas kādu no vidusskolas mācību programmām.

Ir izveidojusies tradīcija, ka skolēni, kuri mācās vispārizglītojošā virzienā (sports, mediji, komunikācijas, mūzika, deja, drāma, māksla, dizains un arkihektūra) savu piederību izrāda, valkājot sarkanus tērpus. Zilus tērpus valkā tie, kuri mācās ekonomiku, servisu (pakalpojumus) un satiksmes (transporta) jomas mācību priekšmetus. Melnus tērpus valkā profesionālo vidusskolu audzēkņi. Dzeltenu tērpu var uzvilkt russ prezidenti, bet parasti viņi velk attiecīgās mācību programmas simbolizējošu krāsas tērpu, uz kura var būt dzeltenas krāsas atzīme par statusu. Agrāk (dažviet arī šodien) bija (ir) citu krāsu kombinezoni, piemēram, zaļi – lauksaimniecības zinību audzēkņiem, zelta – 3gadīgās profesionālās vidusskolas audzēkņiem, lillā – dizaina un amatniecības programmas audzēkņiem, balti – sporta novirziena audzēkņiem. Daudzi “krāsu novirzieni” izzuda mācību programmu reformu rezultātā, tāpēc šodien visbiežāk satiksiet zilos un sarkanos russ (blåruss, rødruss).

Maza atkāpe. Nedaudz “iekāpt” “pieaugušo” pasaulē atļauts arī pamatskolu beidzējiem, uzvelkot oranžus tērpus, un bērnudārzu beidzējiem, meitenēm uzvelkot rozā tērpus, bet zēniem – gaiši zilus.

Russ tērpa sastāvdaļa ir arī attiecīgas krāsas cepure.

Tērpi var būt visvisādi dekorēti un ar baltu tekstu aprakstīti, piemēram, ar skolas nosaukumu, paša vārdu, iesauku, pseidonīmu, jokiem un citu russ parakstiem.

Russ mašīnas – russebiler

1950.gadā radās tradīcija, ka russ devās 17.maija parādē ar mašīnām. Tam sākotnēji bija prakstiska nepieciešamība – nokļūšana uz parādi. Parasti tās bija vieglās mašīnas bez jumta, kas ražotas līdz 1920.gadam. Mašīnas krāsoja attiecīgi zilā vai sarkanā krāsā. “Dekorēja” ar asprātīgiem tekstiem, un vēlāk arī ar reklāmām, kas sedza izdevumus par mašīnām. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, šie praktiskās nozīmes transporta līdzekļi izzuda. Tā vietā nāca busiņi un autobusi. Jā, jā, autobusi. Un, jo lielāki un augstāki, jo labāk.

Russ autobusi mūsdienās bieži ir vesels finansu, mākslas un tehnoloģiju “paraugdemonstrējums”. Ne daudzi var atļauties iegādāties autobusu un “izgreznot” to atbilstošu russ tradīcijām. Bieži šie autobusi “iesit” lielākus vai mazākus robus vecāku maciņos, bet ir russ, kas speciāli piepelnās dažādos darbiņos, lai sakrātu naudiņu gandrīz vai dzīves lielākajam pasākumam.

Parasti autobuss pieder kādai grupai, ne visai klasei. Autobusi tiek krāsoti un izkrāsoti visdažādākajās krāsās un rakstos. Autobusiem un to komandām tiek doti speciāli nosaukumi. Interjeri tiek veidoti asprātīgi, bieži pat ļoti grezni ar luksuss iekārtojumu – ādas dīvāniem, sadzīves tehniku, skaņu un gaismu sistēmām, utt.

Autobusu komandas pat ražo dažādus savus prezentācijas priekšmetus, piemēram, džemperus, kas izgatavoti komandas (autobusa) tematikā.

Autobusa komandai parasti ir arī sava dziesma, kas tiek sarakstīta speciāli šim pasākumam. Ir russ, kuri pat uzaicina zināmus (populārus) mūzikas jomas darboņus, uzrakstīt russ dziesmu.

Un vēlāk, tam kuram “krutāks” autobuss un dziesma, tiek pie attiecīgas “oficiālas” atzinības.

Turpinājums zem bildēm

Russ (vizīt)kartes – russekort

Katram russ “jābūt” savai vizītkartei. Uz tās parasti ir ziņas par attiecīgo russ – foto, vārds vai iesauka, skola, mācību gads, u.c. Daudziem šī vizītkarte ir arī personīgās izpausmes veids, uz kuras var būt gan joki, gan zīmējumi. Ar šīm vizītkartēm russ dalās savā starpā, dod vecākiem, radiem un paziņām. Bērnu vidū izvēršas pat sacensība, kurš savāks visvairāk russ vizītkartes. Un nav jāmulst, ja redzat, ka mazie nekautrējoties rausta russ aiz bikšu staras, diedelējot vizītkarti, kas parasti, smaidot tiek iedota.

“Ierindas” russ vizītkartes ir sarkanā krāsā, bet, kā augstāk minēts, russ prezidentu krāsa ir dzeltenā, tāpēc viņu vizītkartes ir dzeltenā krāsā.

Russ avīze – russeavis

Parasti joku un jautrības avīze ar atmiņām par skolas gaitām. Šo avīzi tirgo 17.maijā.

Russ sasaukšanās – russerop

Piedaloties gājienā, russ ir arī sava sasaukšanās:

Chickelacke, chickelacke, show, show, show!
Bummelacke, bummelacke, bow, bow, bow!
Chickelacke, bummelacke, jazz bom bøh!
Julekake, julekake, hjembakt brød!

Zilajiem russ ir sava sasaukšanās:

Via, via, bom-bom-bom, bom get a rat-trap, bigger than a cat-rap, bom get a cat-rap, bigger than a rat-trap,
Cannibal, Cannibal, Sis, bom, rah. Blåruss, Blåruss, rah-rah-rah. Business, business, business!!!

Russ saieti

Ir trīs “galvenās” russ tikšanās vietas, kad no malu malām sabrauc svinētāji. Tie notiek Tryvann, Lillehammer vai Stavanger. Tajos tad arī tiek apbalvoti labākie no labākajiem – gan koncepti kopumā, gan autobusi un to komandas, gaismu un mūzikas sistēmas, interjers un eksterjers, gan dziesmas, u.c.

Populārākais, laikam, būs russ saiets Tryvann (Oslo), kas saucas Ditt livs party. Tas ir slēgts russ pasākums, kas tiek organizēts ar vērienu – tiek algoti apsargi, koncertus sniedz populāri gan pašmāju, gan ārzemju mūziķi. 2014.gadā, kad Tryvann tika organizēti pieci pasākumi, tajos piedalījās 60 000 russ.

Tiek organizēti arī mazāki lokālie saieti.

Citas izdarības

Daudzās skolās tiek iestudēti russ uzvedumi – russerevy.

Terrordag – diena, kad jaunāko klašu vidusskolēni tiek aplaistīti ar ūdeņiem, kā arī ar līmlentēm sieti pie krēsliem. Šajā pasākumā var “ciest” arī skolotāji.

Daudzām russ klasēm un (autobusu) komandām tiek veidoti savi Facebook profili.

Ir arī citas lietas. Te robežas ir tikai fantāzijai, vēlmēm un finansēm.

Russ vadība un prezidents

Russefeiring nav skolu organizēts pasākums. Tā ir skolēnu pašdarbība. Lai pasākums būtu organizēts, tiek vēlēta pasākuma vadības grupa (russestyre) un prezidents (russepresident).

Ēnas puses

Diemžēl, ar priekiem un jautrībām svinētās skolas gaitu beigas, nereti izvēršas bēdīgas un pat traģiskas, jo bieži šo svinēšanu “pavada” pārmērīga alkohola lietošana. Līdz ar to arī vardarbība, kautiņi, izvarošanas un traģiski nelaimes gadījumi. Sākoties russefeiring laikam, par to sabiedrībā tiek diskutēts bieži un stingri, bet tradīcijas, kā zināms, ir spēcīgākas.

Arī mācību klases laikā, kad jāgatavojas eksāmeniem, nereti ir pilnīgi tukšas.

Agrāk šo svinību kulminācija “iekrita” eksāmenu laikā, tāpēc valdība 1979.gadā pieņēma lēmumu vidusskolas eksāmenus pārcelt pēc 17.maija svinībām, lai novērstu to, ka lielā svinēšana “traucē” eksāmeniem.

Informāciju smēlos pieredzē un Wikipedia par russefeiring, Wikipedia par TryvannstreffetStore norske leksikon, ung.no

Par tautas tērpiem (bunad) un 17.maija (Nacionālās dienas) svinībām lasiet – Nacionālā diena – 17.maijs

Visu russ mājas lapa – russen.no

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: