Vidusskola

Jauniešiem, kuri ir ieguvuši pamatskolas izglītību, ir tiesības uz vidusskolas izglītību. Vidusskolas izglītība nav obligāta, bet pašvaldībai (fylkeskommunen) ir pienākums uzraudzīt, vai jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem mācās vai strādā. Šo uzraudzību norvēģiski sauc par oppfølgingstjenesten. Tāpēc Norvēģijā, vecuma grupā no 16 – 18 gadiem, gandrīz visi ir reģistrēti apgūt kādu no vidējās izglītības mācību programmām.

Vidusskolas izglītība ir bezmaksas, bet skolēniem jāsedz izdevumi par nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.

Lai apgūtu vidusskolas mācību programmu, personai Norvēģijā jāuzturas likumīgi.

Vidusskolas izglītība ir iedalīta trijos virzienos:

  • Viens virziens norvēģiski tiek saukts par studiekompetanse jeb studieforberedende. Šī mācību programma ilgst trīs gadus un pēc tās apgūšanas ir tiesības studēt universitātē un augstskolā. Programmas apgūšana negarantē, ka jaunietis tiks uzņemts augstākajā mācību iestādē, jo tās ir noteikušas pašas savus kritērijus, lai jaunietis kļūtu par studentu.
  • Otrajā virzienā – yrkesfaglig jeb yrkesfag tiek apgūts amats/arods. Parasti pirmajos divos gados tiek apgūta vidusskolas programma, bet otrajos divos ir mācekļi kādā uzņēmumā. Pēc šīs programmas apgūšanas nav tiesību studēt.
  • Trešais virziens – pamatkompetences (grunnkompetanse). Tas ir zemāks par abiem augstāk minētajiem virzieniem.

Gadījumā, ja kāds no audzēkņiem kādu iemeslu dēļ nav apguvis attiecīgo programmu, to ir iespējams apgūt vēlāk. Tāpat, ja, piemēram, amatu/arodu apguvis jaunietis vēlas studēt, tad viņam ir tiesības apgūt vidusskolas programmu tādā līmenī, kas dod tiesības studēt.

Apmēram līdzīgs skaits jauniešu izvēlas apgūt studieforberedende vai yrkesfag.

Tiesības uz bezmaksas transportu

Ja audzēknis dzīvo vairāk kā 6 km no skolas.

Ja uz skolu ir bīstams ceļš vai, ja ceļā uz skolu nepieciešams prāmis.

Ja audzēknis ir ar kustību traucējumiem, tai skaitā, guvis traumu vai ir slims, tad arī ir tiesības uz bezmaksas transportu uz/no skolas.

Vairāk – Retten til skyss.

Tiesības uz speciālu apmācību

Ja skolniekam kādu apstākļu dēļ nepieciešama speciāla apmācība, tā attiecīgi tiek arī nodrošināta.

Tiesības uz speciālu valodu apmācību

Skolēniem, kuriem norvēģu un sāmu valoda nav dzimtā valoda, ir tiesības uz speciālu valodu apmācību.

Tas nozīmē, ka audzēkņi saņem speciālu norvēģu valodas apmācību, dzimtās valodas apmācību, vai abu valodu apmācību – gan norvēģu, gan dzimto valodu.

Šīs tiesības ir līdz brīdim, kamēr audzēknim ir pietiekošas norvēģu valodas zināšanas, lai pats varētu apgūt mācību priekšmetus.

Komūna ir tā, kas pieņem lēmumu, cik ilgi un kāda veida valodas apmācība ir skolēnam ir nepieciešama.

Kā pieteikties vidusskolai

Viss par šo tēmu utdanning.no – SLIK SØKER DU VIDEREGÅENDE

Pieteikumu iesniegšanas mājas lapa – vigo

Pieteikumu iesniegšanas termiņš – 1.marts.

Vairāk:

Likums par pamatskolas un vidusskolas apmācību – Lov om grunnskolen og den vidaregåande opplæringa (opplæringslova)

Izglītības un zinātnes ministrija (Kunnskapsdepartementet) – Skole og videregående opplæring

Izglītības departaments (Utdanningsdirektoratet) ir Kunnskapsdepartementet pakļautībā esoša iestāde, kas atbild par bērnudārzu, pamatskolu un vidusskolu izglītības attīstību) – Videregående opplæring

utdanning.no – Videregående opplæring

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: