Viduslaiku koka baznīca – stavkirke

Viduslaikos Ziemeļeiropā tika celtas koka baznīcas. Vecajā norvēģu valodā tās tika vienkārši sauktas par baznīcām. Bet, mainoties laikiem, sāka celt savādāk konstruētas baznīcas, tāpēc bija nepieciešams apzīmējums vecajām baznīcām.

Tā kā veco baznīcu karkasu veidoja stāvus novietoti baļķi (kārtis), tad šīs baznīcas tika nodēvētas par (stāv)baļķu baznīcām, norvēģiski – stavkirke.

Tātad, stavkirke ir viduslaiku koka baznīca, kuras karkasu veido stāvus novietoti baļķi, kas balstīti uz guļošiem koka vai akmens pamatiem. Veicot arheoloģiskos izrakumus, zinātnieki var secināt, ka agrāk baļķi bija ierakti zemē, līdz ar to tie trunēja un šādas baznīcas līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Būvējot stavkirke, tika izmantotas speciālas priedes, kas tiek sauktas par rūdas priedēm (malmfuru). Tās aug lēni, līdz ar to ir ar blīvu koksni. Šīs priedes parasti aug kalnos.

Otrs veids, kā iegūt augstvērtīgu materiālu stavkirke celšanai, bija sveķu uzkrāšana priedē. To veica divos veidos. Vienā gadījumā priedei vairākus gadus pirms tās nogāšanas tika nozāģēta galotne, ļaujot kokam lēni nokalst. Otrs – augoša koka stumbra pamatā vairākus gadus pirms koka nogāšanas tika gredzenveidā izgriezta miza.

Norvēģijā ir bijušas vismaz 1000 stavkirke, bet tiek pieļauts, ka to ir bijis daudz vairāk, līdz pat 2000 viduslaiku koka baznīcām. Stavkirke skaits strauji samazinājies pēc Melnā mēra un reformācijas laika (1350 – 1650). 1650.gadā bija vairs tikai palikušas apmēram 270 stavkirke. Nākamajos simts gados “pazuda” 136 stavkirke, un mūsdienās Norvēģijā ir saglabājušās tikai 28 stavkirke.

Mainoties laikiem, mainījās arī stavkirke. Sākotnēji tās bija nelielas baznīciņas, vēlāk tika celtas arī lielas baznīcas. Ar laiku baznīcas “ieguva” nojumes, kur ļaudīm patverties, ja tie ieradās pirms baznīcas atvēršanas.

Stavkirke tika dekorētas ar kokgriezumiem – dažādiem rakstiem un dzīvnieku figūrām. Jumta kores dekorēja ar kokā izgrieztām pūķu galvām.

Tā kā nav iespējams precīzi noteikt stavkirke celšanas laiku, tad, veicot dažādas analizēs un pētījumus, var secināt, ka vecākā stavkirke Norvēģijā celta ap 1100.gadu, iespējams gadus 100 agrāk vai vēlāk.

Daži fakti par atsevišķām stavkirke Norvēģijā:

Vecākā līdz mūsdienām saglabājusies ir Urnes stavkirke. Iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Lielākā līdz mūsdienām saglabājusies ir Heddal stavkirke.

Heddal stavkirke:

Vislabāk līdz mūsdienām saglabājusies ir Borgund stavkirke.

Borgund stavkirke:

Gol stavkirke 1880.gados tika pārvietota uz Oslo, Norvēģu tautas muzeju Norsk Folkemuseum. Bet 1994.gadā Gol tika uzbūvēta oriģinālās baznīcas kopija.

Gol stavkirke kopija:

Fantoft stavkirke sākotnēji atradās Fortun, bet 1883.gadā tika nojaukta. Tās materiālus iegādājās Fredrik Georg Gade, kurš to uzcēla uz sev piederoša zemes gabala. 1992.gadā baznīca nodega. Uzreiz tika pieņemts lēmums to atjaunot un 1997.gadā tika pabeigta pilnīga sākotnējās baznīcas kopija.

1842.gadā Vang stavkirke (Swiatynia Wang) tika pārvietota uz Poliju, uz Karpacz.

Øye stavkirke. Baznīcas sākotnējā ēka celta 1100.gadu beigās vai 1200.gadu sākumā. 1747.gadā tā tika nojaukta, lai uzceltu jaunu baznīcu. 1935.gadā, paplašinot baznīcu, zem tās grīdas tika atrastas 135 labi saglabājušās sākotnējās baznīcas daļas un tika nolemts veco baznīcu uzcelt no jauna. 1965.gada 1.augustā tā tika iesvētīta.

Øye stavkirke:

 

Manā blogā aprakstītie ceļojumi, kuros esmu apskatījusi arī vairākas stavkirke:

Lielākā stavkirke Heddal stavkirke – Rjukan un Gaustatoppen

Vislabāk saglabājusies stavkirke Borgund stavkirke, mazā Øye stavkirke un Gol stavkirke kopija – Oslo – Flåm – Oslo

Informāciju smēlos un vairāk var uzzināt:

Store norske leksikon

Riksantikvaren (šeit arī visu stavkirke karte)

Norsk folkemuseum

Kunsthistorie

Stavechurch (šeit arī visu stavkirke apraksti un visu stavkirke karte)

Wikipedia, Wikipedia (stavkirke saraksts)

Visitnorway

Fjordnorway

Den norske kirke

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: