Lai arī Norvēģija pilnīgu neatkarību ieguva tikai 1905.gada 7.jūnijā, Norvēģijas Nacionālā diena ir 17.maijs, kad 1814.gadā Eidsvoll Verk tika pieņemts Norvēģijas pamatlikums. Šī diena tā arī tiek dēvēta par Pamatlikuma pieņemšanas dienu – grunnlovsdag.

Vairāk par Norvēģijas vēsturi lasiet – Vēsture.

Tiek uzskatīts, ka 17.maijs kā Nacionālā diena tiek svinēta no 1836.gada, kad parlaments 17.maijā svinēja maija svētkus pirmo reizi. Tomēr 17.maija svinības tauta sākusi svinēt jau no 1815.gada.

Un kā jau lielu daļu norvēģu svētku un svinamās dienas, arī 17.maija svinības stipri ietekmē “nemaināmas” tradīcijas.

Karogs

17.maijs ir svētku diena un brīvdiena, kad jāizkar valsts karogs.

Karogs jāizkar saulei lecot un jānolaiž, saulei rietot. Tā kā Norvēģija ir ģeogrāfiski gara valsts un saule lec un riet dažādos laikos, tad Likums par karoga lietošanu (Forskrift angående bruk av statsflagget og handelsflagget) nosaka, ka no marta līdz oktobrim karogs jāizkar no pl. 8.00, bet no novembra līdz februārim – no pl. 9.00. Karogs jānolaiž saulei rietot, bet ne vēlāk kā pl. 21.00. Savukārt ziemas mēnešos (novembris līdz februāris), Nordland, Troms og Finnmark karogam jāplīvo no pl. 10.00 līdz pl. 15.00. Šie noteikumi attiecas uz valsts iestādēm, bet arī privātpersonas “pieņem” šos noteikumus.

“Nerakstīti” noteikumi ir, ka izkarot karogu vai uzvelkot to mastā, tas nedrīkst pieskarties zemei. Ja tā ir noticis, karogs ir jāsadedzina vai jāsadala tā, lai katra karoga krāsa ir atsevišķi. Arī nodilis karogs ir jāsadala pa krāsām.

Vairāk – flaggregler.no

klikk. no – Her er flaggreglene

Svētku maltītes

Svētku rīts norvēģu ģimenēs sākas ar svētku brokastīm, kurās tiek dzerts šampanietis.

Svētku pusdienām ēdienus, jo īpaši kūkas un desertus, bieži gatavo un dekorē Norvēģijas karoga krāsās – zilā, sarkanā un baltā.

Šī diena ir arī saldējuma ēšanas diena un saldējums ir viens no svētku “simboliem”. Un veikalu ķēdes jau laiciņu pirms svētkiem izvērš “īstus saldējuma karus”.

Svētku gājiens

Daudzās valstīs, arī Latvijā, Nacionālā diena tiek svinēta ar militārajām parādēm. Norvēģijā 17.maijs tiek dēvēts par Bērnu dienu. Tas tādēļ, ka svētku gājienā dodas “tikai” bērni. Tradīcija sākās 1870.gadā Oslo, kad gājienā devās 1200 zēni. No 1889.gada arī meitenēm tika atļauts piedalīties svētku gājienā. Pamatskolu skolēniem došanās gājienā bija obligāta.

Arī šodien svētku gājienā pārsvarā dodas pamatskolu audzēkņi un skolu orķestri, bet gājienu kuplina arī bērnudārznieki, vidusskolu beidzēji (russ), pašvaldību vadītāji, skauti un gaidas, u.c. Katrai grupai (skolai, orķestrim) pa priekšu tiek nests speciāls karogs (fane).

Oslo svētku gājiena dalībnieki dodas arī pa Karl johans gate (ielu) karaļa pils virzienā un iet gar karaļa pili, kur uz pils balkona stāv karaliskā ģimene un sveicina gājiena dalībniekus. Šī tradīcija tiek ievērota kopš 1906.gada, izņemot 1910.gadu, kad mira karaļa tēvs, un izņemot arī kara gadus (1940. -1945.), un 2020.gadu, kad pasaulē plosās Covid-19 vīruss.

Svētku gājieni notiek ne tikai lielajās pilsētās, bet arī katrā komūnā. Tie tiek organizēti arī citur pasaulē, kur dzīvo, strādā, mācās vai ir emigrējuši norvēģi.

Svētku dalībnieki sasaucas ar “hipp! hipp! hurra!”. Galvenā svētku atribūtika ir Norvēģijas karodziņi, ziedi nacionālajās krāsās un dažādas taurītes.

Sabiedriskās televīzijas kanāls NRK raida svētku gājiena un norises reportāžas no visas pasaules.

Pēc svētku gājiena tiek teiktas svētku runas, bērniem organizētas dažādas atrakcijas un rotaļas, kā arī ēsts saldējums un cīsiņi, kas ietīti plānā, pankūkai līdzīgā, no vārītiem kartupeļiem gatavotā plācenī (lompe).

Bet dienu pirms lielās svētku dienas, “savā” svētku gājienā dodas arī bērnudārza bērni pa bērnu dārzam tuvākajām ieliņām, skandējot saukļus, dziedot dziesmas un gājienam pa priekšu nesot fane.

Svētku laikā tiek dziedātas dažādas populāras dziesmas, tai skaitā himna de facto, kas nav oficiālā himna “Ja, vi elsker dette landet” (“Jā, mēs mīlam šo zemi”) un otrā himna “Norge i rødt, hvitt og blått” (“Norvēģija sarkanā, baltā un zilā (krāsā)”).

Populāri ir elektroniskajiem medijiem iesūtīt bildes ar personīgajiem svētku brīžiem, kurās lepojas ar saviem tautas tērpiem, svētku tradīcijām un pat mājdzīvniekiem, kuri  bieži arī tērpti nacionālos tērpos un pušķoti ar nacionālām svētku lentām.

Turpinājums zem bildēm

Dress codes un tautas tērps

Gan svētku gājiena dalībnieki, gan skatītāji, gan citi svētku svinētāji ir ģērbušies svētku drēbēs, kas bieži ir Norvēģijas karoga krāsās. Šajā dienā uzvalks vīriešiem un svētku drēbes sievietēm ir “obligātas”.

Šos svētkus var dēvēt arī par tautastērpu dienu, jo ļoti liela daļa norvēģu šajā dienā velk tautastērpu. Šodien Norvēģijā dzīvo vairāk kā 5 300 000 iedzīvotāju, no tiem, apmēram 2,5 miljoniem, ir tautastērps.

!!! Patiesībā šis tautastērps nav tautastērps klasiskā izpratnē un šo tērpu nav pareizi dēvēt par tautastērpu. Tērpa pareizais nosaukums ir bunad.

Vairāk – Tautastērps un bunad

Vidusskolu beidzēji (russ)

17.maija svinības nav iedomājamas bez vidusskolu beidzējiem. Norvēģijā vidusskolu beidzēji, kuri tiek dēvēti par russ, vairākus mēnešus svin garās skolas dzīves beigas. Parasti šī svinēšana beidzas 17.maijā, piedaloties svētku gājienā un noslēdzot to.

Vairāk – Vidusskolu beidzēji – russ.

Talkas un brīvprātīgais darbs

Gaidot svētkus, daudzviet tiek organizētas talkas, lai sakoptu un labiekārtotu apkārtni. Tā kā šī diena ir lielākoties svētki bērniem, tad daudziem vecākiem šī ir “darba diena”. Vecāki brīvprātīgi (parasti obligāti un saskaņā ar sarakstu) piedalās svētku organizēšanā, svētku norisē un veic dažādus drošības pasākumus.

Grūtas dienas sinoptiķiem

Jau vairākas nedēļas pirms svētkiem “visi” gaida tikai siltus, sausus un saulainus svētkus. Avīžu virsraksti “to tik vien dara”, kā lietum un mākoņiem “atkaro” gabaliņu pa gabaliņam, viešot cerības, ka jaunais izgudrojums – bunad notīs radīta lietus plēve nebūs jāizmanto.

2020.gads

Kā jau minēju, tad šajā gadā gājiens ir atcelts. Tomēr svētki tiek svinēti. Piemēram, Oslo fjordā “gājienā” dosies laivas un kuģīši, pa pilsētas ielām brauks veterānbīļi (retro auto), un pl. 13.00 ļaudis izies uz māju balkoniem un terasēm, lai kopīgi dziedātu “Ja, vi elsker dette landet”.

Nobeigumā..

Norvēģiju daudzus gadu simtus valdīja sveši valdnieki. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ norvēģi dzīvoja arī lielā trūkumā un nabadzībā. Ekonomisko situāciju ietekmēja aukstās un garās ziemas, retie saules stari un ļoti maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes (pat šodien tikai nepilni 3%).

Tāpēc mūsdienās, 17.maijā, norvēģi svin savas valsts neatkarību, tiesiskumu un demokrātiskas tiesības visiem. Un arī labklājību. Ar pazemību, kas ir viena no norvēģu galvenajām vērtībām.

…

Informāciju smēlos – Store norske leksikon un Wikipedia

Interesanti fakti NRK rakstā – Nasjonaldagen kunne blitt 4. november