Vasarsvētkos Norvēģijā ir tā saucamās “garās” brīvdienas, kad brīva ir ne tikai nedēļas nogale, bet arī pirmdiena (Otrie Vasarsvētki).
Lai arī laika apstākļus varētu raksturot – mainīgs mākoņu daudzums, brīžiem lietus un stiprs lietus, iespējama krusa, noguruši no “sēdēšanas mājās”, dodamies nelielā un netālā izbraucienā uz Eidsvoll Verk (karte).
Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka šī izbrauciena mērķis ir norvēģu nācijas nozīmīgākā vieta, kuru bija doma apmeklēt jau sen. Bet šoziem, kad uzzināju, ka šeit savā laikā saimniekoja arī Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers, mērķis ir pietuvojies tik tuvu, ka neskatoties uz “draudīgajām” debesīm, sēžamies mašīnā dodamies raudzīties.
Eidsvoll Verk
Sākotnēji tā bija metāla kausēšanas un pārstrādes fabrika (1624 – 1822). Ar laiku tur tiek uzcelts arī ķieģeļu ceplis un papīra koksnes ražošanas fabrika.
Šīs rūpniecības nozares šajā vietā attīstījās pateicoties apkārtnē esošajām bagātīgajām dzelzs rūdas iegulām, arī augstvērtīgajām māla atradnēm, mežiem un, protams, upei Andelva, kuras ūdeņi tika izmantoti šajās rūpniecībās.
Vēlāk šeit tiek uzceltas arī divas elektrostacijas – Mago A un Mago B (attēlos zemāk).
Kā jau iepriekš esmu rakstījusi, tad latviešu (kurzemnieku un zemgaliešu) vēsture ir saistīta ne tikai ar Tobago, bet arī ar Norvēģiju.
Un tātad, vairākas metāla kausēšanas krāsnis Eidsvoll Verk 17.gs. piederēja Kurzemes un Zemgales hercogam Jēkabam Ketleram. Viņš uz šejieni atveda vairākus simtus latviešus, no kuriem liela daļa paliek uz dzīvi Norvēģijā un “atstāj pēdas” arī vietvārdos.
Vairāk – Kurzemnieki Norvēģijā.
Krutthuset
Diemžēl, no hercoga Jēkaba laikiem Eidsvoll Verk, ir saglabājusies tikai viena ēka – krutthuset (šaujampulvera novietne). Tāda nedaudz sirreālistiska sajūta no domas, ka šeit, pirms gandrīz četri simti gadiem, metālu ir kausējuši letiņi un mītavniekam (Jelgavas sākotnējais nosaukums – Mītava) tās krāsnis piederējušas.
Muižas ēka un Norvēģijas pamatlikums
Bet neskatoties uz spēcīgo un augošo rūpniecību savā laikā, Eidsvoll Verk norvēģiem ir īpaši nozīmīga pavisam citā kontekstā.
Proti, laikā no 1814.gada 10.aprīļa līdz 20.maijam, muižas mājā, kas celta apmēram 1770.gadā, pulcējās Norvēģijas gudrākie un patriotiskākie ļaudis, lai pieņemtu Norvēģijas pamatlikumu, proti, tika likts pamatakmens valsts neatkarībai. Lai arī pilnīgu neatkarību norvēģi iegūst tikai 1905.gadā, 1814.gada 17.maijs, kad tiek pieņemts Norvēģijas pamatlikums, ir visnozīmīgākā diena valsts vēsturē un Eidsvoll Verk tiek dēvēts par nācijas neatkarības un mūsdienu Norvēģijas demokrātijas šūpuli.
Piebilde. Gida pavadībā ir iespējams apskatīt arī telpas. Biļetes – kafejnīcā.
Vairāk par Norvēģijas vēsturi varat lasīt citos manos rakstos:
Citi apskates objekti
Stallis
Ferma
Stabbur (klēts)
Darbnīcas
1893.gada 18.decembrī Eidsvoll Verk iegādājās lieltirgotājs Haaken Chr. Mathiesen. Firmai šeit jau piederēja citi ražošanas objekti – Berger bruk, stikla ražošanas fabrika un ar tvaiku darbināma kokzāģētava, kā arī lielas meža platības. Saimniecība tika attīstīta arī kokapstrādes jomā un kļuva par lielāko uzņēmumu valstī, kurā strādāja 1000 darbinieki.
Tik lielai saimniecībai bija nepieciešamas savas darbnīcas, kas tika uzbūvētas 1909.gadā. Pirmajā stāvā atradās mehāniskās darbnīcas, bet otrajā – galdniecība.
Upe Andelva un pastaiga gar upi
Kā nu jau zināms, ūdeņiem un kritumiem bagātā upe tika izmantota Eidsvoll Verk darbībā un visi ražošanas objekti atradās / atrodas tās krastos.
Mūsdienās pie upes ir izveidotas arī atpūtas vietas.
Paslēpnes no krusas un lietus – muižas kāpnes, estrāde – telts un HES truba
Vairāk
Wikipedia – Eidsvoll Verk
Wikipedia – Eidsvollsbygningen
SNL – Eidsvoll verk
…
Lieti rimstas un pēc Eidsvoll Verk apskates dodamies arī uz vienu no lielākajiem Norvēģijas brīvdabas muzejiem Eidsvoll Bygdetun, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā, apdzīvotā vietā Hammerstad. Patiesību sakot, uz turieni būtu devušies arī tad, ja lietus nebūtu rimies. 🙂
Bet dabas spēki mūs pažēlo un pēc lietus šaltīm un pat krusas Eidsvoll Verk, brīvdabas muzejā “saulīte pa zemes virsmu staigā” un mājup dodamies jau izžuvuši.
Dzīve Norvēģijā 