Fredrikstad vecpilsēta un Vaļu salas

Šovasar ir labi pastrādāts, tāpēc vienā jūlija svētdienā, pirms došanās “atvaļinājumā” uz Latviju, kur mūs atkal gaida darāmo darbu “kalni,” vēlamies nedaudz “izvēdināties” un “restartēties.” Laika nav daudz, jo pirmdien no rīta – gaisa kuģis uz mājām, tāpēc dodamies uz Fredrikstad un Vaļu salām (Hvaler jeb Hvalerøyene), kas atrodas tikai stundas braucienā no Oslo.

“Virsraksti” par Fredrikstad un salām mūs bija uzrunājuši jau sen:

  • Fredriskstad vecpilsēta (gamlebyen) ir Ziemeļeiropā vislabāk saglabātais pilsētcietoksnis un ir viena no vispopulārākajām tūristu apskates vietām Norvēģijā,
  • Fredriskstad ir Norvēģijas pirmā renesanses pilsēta,
  • Vaļu salās ir visvairāk saulaino dienu Norvēģijā,
  • Vaļu salas ir populāra vasaras atpūtnieku vieta, kur var peldēties, zvejot, burāt, braukt ar kajaku, sauļoties uz klintīm, kā arī ir nirēju eldorado.

Šis “izbrauciens” nav rūpīgi plānots, tāpēc ļaujamies ceļam mūs vest un ar GPS palīdzību ripojam uz Fredrikstad vecpilsētu (karte). Izlīkumojam cauri pilsētas jaunajai daļai un tad jau no tilta, kas ved pāri Norvēģijas garākajai upei Glomma, pa labi paveras skats uz vecpilsētu.

Fredrikstad gamlebyen (vecpilsēta)

Glomma “sadala” Fredrikstad divās daļās – jaunajā un vecajā. 1567.gada 12.septembrī Dānijas – Norvēģijas karalis Frederik II parakstīja pilsētas dibināšanas vēstuli, tā “liekot pamatakmeni” Fredrikstad, kas sāka veidoties upes austrumu krastā. Tā bija pirmā Norvēģijā dibinātā pilsēta pēc viduslaikiem un pirmā pilsēta, kuru karalis atļāva nosaukt savā vārdā. Vecpilsēta ir ar labi saglabājušos nocietinājumu un dažām ēkām no 1660.gadiem un unikālu apbūvi, kas pārsvarā celta pēc 1764.gada lielā pilsētas ugunsgrēka. Kā jau minēju, pilsēta tika būvēta kā cietoksnis un to ieskauj vaļņi un aizsarggrāvji.

“Noparkojam” mašīnu vienā no stāvvietām un dodamies lūkoties vecpilsētu. Piebildīšu, ka par stāvvietu jāmaksā, bet vecpilsētas apskate ir bez maksas.

Paceļamais tilts, grāvis, un pīles

Lai nokļūtu vecpilsētā, tā ir “jāieņem.” Tas nozīmē, ka jāizlavās cauri pīļu un citu putnu bariem, jāšķērso aizsarggrāvis pa paceļamo koka tiltu un jāiziet cauri akmens vārtiem.

Un tad jau tālāk pa ieliņām “kur acis rāda.” Mēs izvēlamies doties pa kreisi un, kā vēlāk izrādās, ļoti pareizi darīts, jo tā smuki, bez liekas līkumošanas apskatām gandrīz visu.

Østre Rfedrikstad kirke (baznīca)

Østre Rfedrikstad baznīcas ēka ir septītā baznīca, kas atrodas tajā pašā vietā. Tā iesvētīta 1779.gada 22.septembrī. Iepriekšējās sešas nodega daudzajos pilsētas ugunsgrēkos, tai skaitā, pirmspēdējā baznīca 1764.gada lielajā pilsētas ugunsgrēkā.

Skati uz Fredrikstad

No cietokšņa vaļņiem paveras plaši skati uz Fredrikstad, upi Glomma un tiltu pār to.

Centrālais laukums un Frederik II piemineklis

Centrālais laukums ir ļaužu pilns, jo atbraucis cirks, un pavisam neplānoti tiekam arī pie “speciālām” izklaidēm.

Laukuma vidū ir piemineklis pilsētas dibinātājam, tikai nesaprotam, kāpēc tam kaklā uzkārta liela kartona ģitāra.

Tirdziņi, bodītes, ēstuves

Bruģētajās ieliņās vietu ir “atraduši” arī tirdziņi, bet senatnīgajās ēkās un to pagalmos var baudīt garšīgas maltītes un atrast naktsmājas.

Vecpilsētas ainiņas

Vecpilsēta bērniem

Jums ir mazi bērni? Droši dodaties brīvdienu pavadīt uz Fredrikstad vecpilsētu! Te ir Skandināvijā lielākais vilcienu modeļu centrs Gamlebyen Modelljernbanesenter, muzejs  Fredrikstad Museum, kur, iekāpjot laika mašīnā, var nokļūt “tajos” laikos un izzināt, kā ļaudis dzīvoja pirms vairākiem simtiem gadiem. Muzejs atrodas pie baznīcas, pie kuras ir iekārtots aktivitāšu centrs bērniem. Savukārt, netālu no ieejas vecpilsētā, ir plašs rotaļu laukums, bet nedaudz tālāk – neliela lauku sēta ar vistām, kazām un āžiem.

Lielais pilsētas ugunsgrēks 1764.gadā

Visos laikos pilsētu ir nīcinājuši ugunsgrēki un tie aiz sevis ir atstājuši lielāku vai mazāku postažu. Tomēr ugunsgrēks, kas izcēlās 1764.gada 1.maijā, bija visiznīcinošākais, jo pēc ugunsgrēka palika tikai dažas militāras būves, kas bija celtas no mūra, piemēram, Det grundmurede provianthus (zemāk attēlā), kurā šodien ir ierīkotas telpas svinībām,  un  nepalika gandrīz neviena civilā ēka.

Hvaler jeb Vaļu salas

Dzīvojot Norvēģijā, par ļaužu atpūtu Hvaler (karte) “nākas” dzirdēt šad un tad. Arī karaļnama ģimenes locekļiem tur ir savs nekustamais īpašums. Tāpēc dienas izskaņā nolemjam izmantot reklamēto izbraucienu ar kuģīti un ieelpot jūras (fjorda) gaisu.

Tā kā īsti nezinām kas un kā tur notiek, dodamies par to pajautāt vecpilsētā esošajā tūristu info centrā. Un, jā! Meitenes sniedz mums bukletu un saka, ka līdz ostai, kas atrodas Skjærhalden (karte), jābrauc minūtes četrdesmit.

Kamēr vīrs stūrē, es “uz ātro” pētu bukletu, lai saprastu, kas tad mūs tur sagaida. Un tātad – Nacionālais parks Ytre Hvaler Nasjonalpark, kas galvenokārt atrodas zem ūdens un ir ar mālainu jūras dibenu, un bagātīgu zemūdens ekosistēmu. Tas ir arī aizraujošs galamērķis nirējiem, jo tur atrodami vairāk kā 50 kuģu vraki. Vēl ir apraksti par dažām saliņām, kur doties skaistās pastaigās vai izbraukumos ar “vellapēdiem,” par putnu dzīvi un protams, par peldēšanos, sauļošanos un makšķerēšanu. Skjærhalden ir arī ēstuves un tirdziņš.

Lai nokļūtu līdz Skjærhalden, ir jābrauc pāri vairākām salām, kuras savieno gan lieli, gan mazi tilti, gan ceļš, kas gandrīz “iet” pa ūdens virsmu, gan tunelis. Patiesi skaisti skati uz Oslo fjordu, šērām un salām, kā arī laivu un jahtu “pilnajiem” ūdeņiem!

Pie pašas ostas “noparkot” mašīnu nevar, tāpēc jāatrod kāda vietiņa daudzajās, bet pilnajās stāvvietās kādu gabaliņu pirms tās. Un tad jau “gaidu pilni” dodamies uz ostu. Lai arī ir jau vēla svētdienas pēcpusdiena – ļaužu un transporta līdzekļu tur ir pilns. Un trakākais, ka, lai nokļūtu ostā, cilvēkam jālavierē pa šauro ieliņu starp mašīnām un autobusiem, jo trotuāra nav.

Piekrastē ir neliels “centrālais laukums” ar ēstuvēm un tirdziņu, bet mums, vispirms, ir jāatrod kuģīša pietura. Maldāmies “uz priekšu un atpakaļ”, bet neko tādu, kas liecinātu par tūristu kuģīti neatrodam. Un tad jau, apjautājot ļaudis, saprotam, ka nekāda “speciāla” tūristu kuģīša nav un, ka ceļojumā pa fjordu un salām jādodas ar visparastāko darba prāmi, kura uzdevums ir nogādāt atpūtniekus (pārsvarā vasarnīcu iemītniekus) uz kādu no saliņām un atpakaļ. Neliels “šoks”, jo “tik daudz” informācijas tūristiem, ka nez kāpēc savā prātā bijām uzbūruši pavisam citu ainu. Lai nu kā, pasmejamies un gaidām “to tupeli”.

Un nenožēlojam ne mirkli! Tiekam pie “vislabākajām” vietām otrajā “stāvā” un pusotru stundu (tik ilgi prāmis “met cilpu” starp saliņām) degunus izstiepuši tveram jūras gaisu un vējiņu, un ar prieku noraugāmies “citādākā dzīvē”, kurā esam iemaldījušies. Ienāca pat prātā šāds “virsraksts” – “Vaļu salas – vasaras atpūtnieku kolonija.”

Informāciju smēlos:

Par Fredrikstad un gamlebyenStore norske leksikon, Wikipedia

Fredrikstad tilts – Wikipedia

Gamlebyen i FredrikstadWikipedia

Østre Fredrikstad kirkelokalhistoriewiki.no

Det grunnmurede provianthuslokalhistoriewiki.no

Par ugunsgrēku 1764.gadā – lokalhistoriewiki.no

Ceļojumam noderīga informācija:

Fredrikstad un Hvalervisitoestfold.com, visitnorway.no, fredrikstadoghvaler.no

Hvaler prāmis – Hvalerferga

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: