Rjukan un Gaustatoppen

Gadus atpakaļ, kad Norvēģiju vēl nebiju iepazinusi un izjutusi, vēlējāmies manu dzimšanas dienu nosvinēt nelielā nedēļas nogales izbraukumā – baudīt Norvēģijas dabu un nedaudz palaiskoties, kā jau tas “pienākas” dzimšanas dienā.

Pētījām kartes un mēģinājām izrakt no interneta dzīlēm, kas būtu piemērotākais galamērķis, dodoties no Oslo. Tā uzzinājām, ka dažu stundu brauciena attālumā ir, daudzuprāt, Norvēģijas skaistākais kalns Gaustatoppen (karte) un UNESCO pilsētiņa Rjukan (karte), kas atrodas fantastiski skaistajā ielejā Vestfjorddalen.

Un tagad, jau daudzus gadus, kad pie mums atbrauc ciemiņi, kuriem nav daudz laika, dodamies uz Rjukan, kur var baudīt Norvēģijas dabu, izzināt Norvēģijas kultūru un vēsturi, un vienkārši, tūristiem populārā veidā atpūsties un nogurt.

Principā, visus smukumus var paspēt apskatīt vienas (garas) dienas laikā un atgriezties Oslo, ja laika ir pavisam maz. Bet, ja ir vēlme uzkāpt Gaustatoppen, vai nesteidzoties baudīt un izzināt, tad gan bez nakšņošanas neiztikt.

Uz un no Rjukan var doties pa vairākiem ceļiem

Vēršu uzmanību uz to, ka visi maršruti aprakstīti, braucot no vai uz Oslo.

No Oslo jābrauc pa E18 uz Drammen. No Drammen pa E134 uz Kongsberg. No Kongsberg pa 37. ceļu Rjukan virzienā.

Un tālāk ir alternatīvas – turpināt braukt pa 37. ceļu vai nogriezties uz  364. ceļu.

37. ceļš

No Kongsberg 37. ceļš aizvedīs līdz pat Rjukan. Liela daļa 37. ceļa ved gar ezeru Tinnsjå un šo ceļa posmu sauc par Tinnsjøvegen.

Šis ir taisnākais un ērtākais ceļš uz un no Rjukan, un ceļa zīmes rāda šo ceļu.

364. ceļš un apskates objekti

IMG_3084

Apmēram 30 km aiz Kongsberg, braucot pa 37. ceļu, jānogriežas uz 364. ceļu. Tas ir vietējas nozīmes ceļš – ne tik plašs, ne tik taisns un ne tik līdzens. Bet, ja ir vēlme baudīt skaistus dabas skatus un vēsturi, tad iesaku doties pa šo ceļu, jo visu ceļu paveras skaisti skati uz ezeriem, kalniem un ielejām (ceļš ved arī kalnā).

          Vecais tilts Mæle Bru

IMG_3073

Mæle Bru ved pāri Sandvatn ezera iztekai un fonā ir skaistie Blefjell kalni – karte.

Tas ir skaists akmens tilts, kas būvēts neizmantojot saistvielas, un līdz ar to katrs akmens tika rūpīgi piemeklēts.

Tilts celts 1896. gadā un izmantots līdz 1939.gadam, kad tika uzbūvēts jaunais tilts. Šodien tilts ir kultūrvēstures piemineklis un apliecina būvmeistaru izcilās prasmes.

Vairāk – Mæle Bru

          Vecā skola Heia Skule

IMG_3103

Tieši pusceļā starp Hovin un Tinn Austbygd atrodas Heia Skule (kartē – Heia grendehus). Grants ceļš mežā, uz kura var satikt medņus (mēs satikām), aizvedīs līdz vecai skolai, kas darbojās no 1896.gada līdz 1958.gadam un tajā mācījās bērni no 29 apkārtnes lauku sētām un ciemiem. Pa logiem var saskatīt mācību telpas iekārtojumu.

Uz 364. ceļa ir norāde uz veco skolu “Gammel skule”.

          Viens no skaistākajiem skatiem uz Gaustatoppen

IMG_3105

Pēc vecās skolas apskates jāatgriežas uz 364. ceļu. Un tagad, tuvojoties Tinn Austbygd, jātur acis vaļā un jāraugās uz kreiso pusi. Tas ir īss mirklis, kad skatam paveras, manuprāt, skaistākais skats uz Gaustatoppen. Ja kalna kori klāj sniegs, tad kalns atgādina apsnigušu vulkānu vai lielu, ar cukura glazūru pārlietu kēksu.

Šī bilde tapusi dūmakainā laikā un citas bildes citā laikā nav uzņemtas, jo vēlējos baudīt skaisto skatu un mirkli bez fotoobjektīva (nav iespējas uz ceļa apstāties).

          Atpūta pie ezera Tinnsjå

DSC03404

Tālāk ceļš ved lejup un skatam paveras pasakainas ainavas uz ezeru Tinnsjå un apdzīvotu vietu Tinn Austbygd. Nobraucot ielejā, acis apžilbina skaistais ezers, un turpat ir arī Sandviken Camping, kur piestāt, lai pastaigātos gar ezeru, vai ieturētu maltīti un baudītu dabas skaistumu.

          Gandrīz galā

IMG_3109

Vēl neliels gabaliņš pa 364. ceļu un tad jau 37. ceļš ved Rjukan virzienā. Līdz pat Rjukan – pasakaini dabas skati gan ar ezeru un upītēm, gan ar kalniem un “lejā krītošiem” kalnu strautiem, gan ar vēsturisko dzelzceļu un vagoniem.

Rjukan

Rjukan ir pilsētas statuss un 2016.gada janvārī tajā bija apmēram 3 307 iedzīvotāju.

Pilsēta atrodas šaurā un garā ielejā un visai pilsētiņai cauri tek upe Måna, kas ietek Tinnsjå.

Sākotnēji Rjukan bija nopietns industrializācijas centrs un tas ir manāms arī mūsdienās. Bet šodien Rukjan orientējas uz tūristiem un atpūtniekiem.

Vairāk – Wikipedia

          UNESCO Pasaules mantojums

Rjukan un Notodden rūpniecība ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai saglabātu reģiona rūpniecības vēsturi – spēkstacijas, rūpnīcas (pārsvarā Norsk Hydro mākslīgo minerālmēslu ražošana), dzelzceļu un dzelzceļa prāmi.

Rjukan ir Norvēģijā pirmā speciāli plānotā un būvētā pilsēta. Pilsētu cēla Norsk Hydro. Pilsētas pamatlicējs un rūpniecības magnāts Sam Eyde vēlējās, lai pilsēta ir estētiska un ar skaistu arhitektūru. Šie augstie arhitektoniskie standarti arī veicināja pilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojumā.

Vairāk – Wikipedia

          Ūdenskritums Rjukanfossen

Rjukanfossen atrodas Vestfjorddalen rietumos – karte.

Savā laikā tika uzskatīts, ka šis ir Eiropas lielākais ūdenskritums, un šis fakts piesaistīja daudzus tūristus no visām pasaules malām.

Vēlāk, izmantojot modernas mērierīces, tika izmērīts, ka ūdenskrituma kopējais garums ir 238 m, bet garākais vertikālais kritums ir 104 m.

Agrāk lielo tūristu interesi izraisīja ne tikai tehniskā informācija par ūdenskrituma lielumu. Tas patiešām bija skaists, ūdeņiem bagāts ūdenskritums. 1905.gadā ūdenskritums tika “ielikts” trubās un tā ūdens tiek izmantots elektroenerģijas ražošanai. Ik pa laikam, īpaši laikā, kad ir augsts ūdens līmenis, ūdens tiek “palaists brīvībā.”

Rjukanfossen ietek lielā kanjonā. Tas ir patiesi skaists skats, ja kanjona un ūdenskrituma apskates laikā ir saulains laiks, kad stāvā klinšu siena atstaro saules starus.

Praktiska informācija. Uz ūdenskritumu nav labi saprotamu norāžu. Tad, kad pa serpentīnu ir uzbraukts kalnā, pirms tuneļa ir dažas vietas, kur novietot automašīnas. Un tad jau taciņa aizvedīs līdz kanjonam un ūdenskritumam.

Vairāk – Wikipedia

          Vecā elektrostacija Vemork un iekārtais tilts

1911.gadā, kad elektrostacija Vemork sāka darboties, tā bija pasaulē lielākā spēkstacija. Vemork ražoja elektrību līdz 1971.gadam, kad tika uzbūvēta jaunā spēkstacija.

Otrā pasaule kara laikā vācieši stacijā ražoja smago ūdeni jeb deitērija oksīdu ((D2O),(tungtvann)), jo bija pārliecināti, ka tas nepieciešams atombumbas radīšanai.

Šodien spēkstacija ir kultūrvēstures piemineklis un tajā atrodas Norvēģijas rūpniecības darbinieku muzejs –
Norsk industriarbeidermuseum.

Uz muzeju, augstu pāri upei Måna, ved iekārtais tilts, zem kura redzamas pavisam mazas un vecas elektrostacijas drupas. Tā būvēta, lai ražotu elektroenerģiju Saaheim spēkstacijas būvniecībai (1914. – 1915.).

No šī tilta iespējams lēkt ar gumijām 84 m dziļajā aizā.

Vairāk par gumijlēkšanu – Telemark Opplevelser un visitrjukan.com.

Vairāk par VemorkWikipedia

          Smagā ūdens akcija Tungtvannsaksjonen

Kā jau minēts augstāk, Otrā pasaules kara laikā vācieši spēkstacijā Vemork ražoja smago ūdeni, jo uzskatīja, ka tas nepieciešams atombumbas radīšanai.

Sabiedroto spēki Otrā pasaules kara laikā veica vairākas militāras operācijas, lai apturētu smagā ūdens ražošanu. Tā bija viena no veiksmīgākajām akciju sērijām (operācijām) Otrā pasaules kara laikā.

Vienā no akcijām 1944.gada 20.februārī ezerā Tinnsjå tika nogremdēts prāmis ar smagā ūdens ražošanai nepieciešamajām izejvielām, kas bija sagatavotas transportēšanai uz Vāciju. Šī prāmja vraks un krava vēl šodien guļ ezera dibenā.

Vēstures mīļotāji var izstaigāt sabotieru taku gan paši, gan gida pavadībā, kā arī izzināt  kara notikumus Vemork esošajā muzejā.

Vairāk – Wikipedia un Store norske leksikon

          Trošu vagoniņš Krossobanen

Šis ir Ziemeļeiropā pirmais trošu vagoniņš, uzbūvēts 1928.gadā – karte.

To kā dāvanu Rjukan iedzīvotājiem uzbūvēja Norsk Hydro, lai ziemas pusgada garajos mēnešos, kad ielejā neiespīd saule, ļaudīm būtu iespēja nokļūt saulītē.

No 886 moh augstuma paveras skaists skats uz pilsētu, Gaustatoppen un apkārtni.

Zinātāja piezīmes. Uzbraucot kalnā, nav norāžu uz skatu laukumu. Droši jāver vaļā durvis ēkas vidū un pa trepēm jākāpj augšā!

Vairāk – Krossobanen

          Rjukan baznīca

IMG_3113

Tā ir mūra/akmens baznīca, kas celta 1915.gadā.

Karte.

Vairāk – norske-kirkebygg.origo.no un kirkesok.no

          Saules spogulis

Jau pagājušā gadsimta sākumā bija ideja uzbūvēt saules spoguli, lai ēnainajā ielejā būtu kāds saules stars. Ideja tika realizēta 2013.gadā, un tagad trīs atsevišķi spoguļi (katrs 5 x 8 m) no 900 m augstuma spoguļo sauli uz pilsētas laukumu Rjukan torg.

Vairāk – Wikipedia

          Muzejs Tinn Museum

Tas ir etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kurā vecākā ēka ir pieliekamais (klētiņa), kas būvēta pirms 1350.gada.

Muzejs ir šeit – karte.

Vairāk – visitrjukan.com

Gaustatoppen un Gaustabanen

DSC03439

Gaustatoppen jeb Gausta ir 1 883 m augsts kalns. Skaidrā laikā no kalna virsotnes paveras Norvēģijas plašākais skats – var redzēt apmēram 60 000 km².

No Rjukan 651. ceļš pa nervus un vēderu kutinošu serpentīnu uzved kalnā, kur atrodas populāra tūristu pieturas vieta Gaustahytta, no kuras katru gadu apmēram 30 000 cilvēku dodas ar kājām uz kalna virsotni. Gājiens vienā virzienā ilgst apmēram 2 stundas.

Uz kalna virsotnes ir  64 m augsts telekomunikāciju tornis, kas arī ir viens no kalna simboliem.

Pēdējos gadus septembrī uz Gaustatoppen virsotni tiek organizēts pasaulē skaistākais nakts gājiens ar lukturiem un lāpām. Vairāk – norad.no.

Uz kalna virsotni var doties arī pa kalnā izraktu tuneli un tajā iekārtotu pacēlāju (vagoniņiem) – Gaustabanen – karte.
Agrāk tas bija slēgts NATO objekts.

Vairāk par Gaustatoppen – gaustatoppen.no un Wikipedia

Vairāk par GaustabanenGaustabanen.no

Viena ceļotāja apraksts (piedzīvotais), dodoties ar vagoniņu uz kalna virsotni – NATO-banen som ble turistattraksjon

Cita informācija

Kalnā ir populāra slēpošanas bāze.

Reģions ir populārs arī ar ledus kāpšanu, jo ledus izkūst salīdzinoši vēlu.

Vairāk par dažādām aktivitātēm, apskates objektiem, nakšņošanas iespējām, u.c. – visitrjukan.com un visitnorway.no

Mājupceļš un apskates objekti

Turpinot braukt pa 651. ceļu, kas uzveda Gaustatoppen, būs iespēja vēlreiz baudīt kalnu skaistumu un aizraujošus dabas skatus – ielejas, aizas, mežus un ezerus. Braucot pa  šo ceļu (kalnu), ir vēlme apstāties vairākas reizes.

Pēc tam pa E134 Notodden virzienā.

          Viduslaiku koka baznīca Heddal stavkirke

Tā ir Norvēģijā lielākā viduslaiku koka baznīca. Baznīcas celšanas gads nav precīzi zināms, bet tiek uzskatīts, ka tā celta 1200.gadu pirmajā pusē.

Baznīca atrodas ceļa malā, pirms Notoddenkarte.

Vairāk – WikipediaStore norske leksikonheddalstavkirke.no, visittelemark.no

Vairāk par viduslaiku koka baznīcām lasiet – Viduslaiku koka baznīca – stavkirke

          Notodden

Braucot cauri pilsētai nevar nepamanīt pilsētas skaistumu un pilsētas rūpniecisko vēsturi, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ko darīt un apskatīt Notodden – visittelemark.no un Wikipedia.

IMG_3136 Lai labs ceļojums!

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: