Fastelavn jeb Meteņi

Fastelavn ir līdzīgi svētki latviešu Meteņiem.

2020.gadā Fastelavn ir 23.februārī.

Fastelavn no lejasvācu valodas nozīmē “vakars pirms gavēņa”, bet būtībā – pēdējās trīs dienas pirms gavēņa (kristīgā gavēņa).

Mūsdienās viszināmākās Fastelavn tradīcijas ir fastelavnsriset – bērzu zaru buntītes, kas rotātas ar krāsainām spalviņām un fastelavnsboller – apaļmaizītes, kas pildītas ar ievārījumu un treknu krēmu, un jau nedēļu pirms Fastelavn “visur” ir šie svētku vēstneši.

Fastelavn sākas Fastelavn svētdienā (fastelavnssøndag), turpinās ar Zilo pirmdienu (blåmandag), un noslēdzas ar Trekno otrdienu (feitetirsdag).

fastelavnbolle
Fastelavnsbolle

Fastelavn svētdienā ir lielā izēšanās. Ir ticējums, ka šajā dienā katrā dzīvojamās istabas stūrī jāēd 9 reizes, un tas sanāk veselas 36 reizes dienā! Jāēd speķis, treknas zupas un fastelavnsboller.

Mūsdienās šo dienu sauc arī par bulciņu svētdienu (bollesøndag), jo galvenais treknais ēdiens un lielākā šīs dienas “atrakcija” ir lielu, ar treknu krēmu pildītu bulciņu ēšana.

Zilajā pirmdienā ir dažādas, pat pretrunīgas tradīcijas. Vieni šajā pirmdienā ēda ļoti pieticīgi, lai, sagaidot Trekno otrdienu, būtu īpaši izsalkuši. Citi, savukārt, izēdās visas trīs Fastelavn dienas. Šīs dienas nosaukums cēlies no tā, ka šajā pirmdienā (pēdējā pirmdienā pirms gavēņa), baznīcas altāri viduslaikos tika klāti ar ziliem galdautiem, kas nozīmēja, ka mācītāji jau sākuši gavēni agrāk kā tauta.

Treknajā otrdienā ļaudis ēda vistreknāko ēdienu, kas mājās bija – gaļu, speķi, putras ar krējumu. Šī otrdiena saukta arī par Balto otrdienu (hvitetirsdag), jo ēdiens, ko ēda šajā dienā bija, galvenokārt, balts – gatavots no piena un miltiem.

fastelavenris
Fastelavnsriset

Fastelavnsriset ir bērzu zaru buntītes un attiecīgās tradīcijas pārņemtas no zviedriem. Senākos laikos bērzam tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un tika uzskatīts, ka bērzu pumpuri, kas sāk raisīties šajā laikā, ir pilni ar dzīvību, tāpēc šie bērzu zari tika saukti arī par dzīvības zariņiem (livskvisten). Tauta ticēja, ka kamēr bērzi ir pumpuros (nav atdevuši spēku lapām), tajos ir auglības spēks, tāpēc Fastelavn laikā ar fastelavnsriset tika “pērti” gan lopi, gan vecāki (īpaši sievas), gan lauki pirms aršanas un arkli, gan koki, lai “pieburtu” auglību.

Mūsdienās bērzu žagaru buntītes tiek rotātas arī ar krāsainām spalviņām. No 1946.gada labdarības organizācija Norske Kvinners Sanitetsforening gatavo un tirgo šos izpušķotos zariņu, tā iegūstot līdzekļus labdarībai, lai palīdzētu veciem un slimiem cilvēkiem.

Fastelavn iezīmē arī pāreju no ziemas uz pavasari.

Fastelavn noslēdzas karnevālu laiks un Pelnu trešdienā (askeonsdag) sākas 40 dienu gavēnis (neskaitot svētdienas), kas beidzas Lielajā Sestdienā.

Informāciju smēlos – Aktiv i Oslo, Store norske leksikon, Wikipedia.

Titulbilde –  Opplysningskontoret for brød og korn.

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: