Politiskā vēsture īsumā

8. – 11.gadsimts ir vikingu laiks. Tā nu tas ir, ka pieminot vikingus, mēs domājam – norvēģi. Kaut gan vikingi ir bijuši visām Skandināvu valstīm – gan Norvēģijai, gan Zviedrijai, gan Dānijai. Un arī Islandei.

No 1348.gada līdz 1350.gadam un arī vēlākajos gados Norvēģijā plosījās Melnais mēris (Melnā nāve). Sekas bija katastrofālas – mēris paņēma dzīvību pusei iedzīvotāju. Tāpēc tobrīd valdošā elite (muižnieki) nespēja noturēt valsts ekonomiku un norvēģi uz daudziem gadu simtiem tiek pakļauti svešām varām – dažādu reformu rezultātā ūnijas ar Zviedriju un Dāniju. No 1450.gada ir ūnija tikai ar Dāniju. 1537.gada reformas rezultātā Norvēģijas bagātākā organizācija baznīca tiek pakļauta karalim Kopenhāgenā. Kopumā Norvēģija ir savienībā ar Dāniju 434 gadus, kas beidzās 1814.gadā.

Dānijas – Norvēģijas ūnija ir Napoleona sabiedrotie un līdz ar to zaudē Napoleona karos, un 1814.gadā Norvēģija tiek nodota Zviedrijai.

1814.gada pavasara mēnešos, kamēr Zviedru armija bija karagājienos Eiropā, Valsts sapulcei (riksforsamlingen), kas pulcējās Eidsvoll, izdevās 17.maijā pieņemt Norvēģijas valsts pamatlikumu (grunnlov), kurā noteikts, ka vara pieder tautai. Pēc īsa kara ar Zviedriju tika panākta personālūnija ar Zviedriju (abām valstīm ir viens valdītājs, bet valstis ir tik neatkarīgas, ka tiek uzskatītas par pastāvīgām).

Norvēģu neapmierinātība savienībai ar Zviedriju auga un 1905.gadā ūnija sadalījās. Ūnijas sadalīšanās tika apstiprināta referendumā. Norvēģijas valdība piedāvāja troni dānijas princim Carl. Pēc vēl viena referenduma Norvēģijas parlaments (stortinget) ievēlēja viņu par karali un viņš pieņēma vārdu Haakon VII. Tā pēc vairāk kā 500 gadu pārtraukuma Norvēģijai atkal ir savs karalis.

Pirmā pasaules kara laikā Norvēģija ieturēja neitrālu pozīciju. To pašu politiķi vēlējās arī Otrā pasaules kara laikā, bet 1940.gada 9.aprīlī valstī iebruka vācu karaspēks. Otrā pasaules kara laikā karalis un valdība vadīja valsti trimdā no Londonas.

1945.gadā Norvēģija veicina ANO dibināšanu.

1949.gadā Norvēģija ir to 12 rietumvalstu skaitā, kas dibina NATO.

Norvēģija ir divas reizes teikusi “nē” ES – 1972. gada un 1994.gada referendumos. Tomēr Norvēģija ir EEZ valsts no 1994.gada.

Vairāk par Norvēģiju un Norvēģijas vēsturi – Wikipedia

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: