Norvēģijā liela daļa, iespējams, pat vislielākā daļa mājokļu tiek apsildīti ar elektriskajiem sildītājiem (elektriskie radiatori, siltās grīdas un gaisa siltumsūkņi). Ir, protams, arī citi  mājokļu apsildes veidi, piemēram centrālā apkure, bet tā, visbiežāk, ir tikai pilsētu daudzdzīvokļu mājās, kas celtas pirms vairākiem gadu desmitiem. Daudzās mājās un pat dzīvokļos ir kamīni un kamīnkrāsnis, kas tiek izmantotas ne tikai atmosfēras radīšanai, bet arī mājokļa apsildei.

Arī virtuves plītis ir tikai elektriskās. Gāzes plītis ir retums un šajos gadījumos, parasti, tiek izmantota gāze no baloniem.

Tāpat ūdens sildītāji ir elektriskie. Reti siltais ūdens tiek pievadīts centralizēti, parasti, tikai pilsētu daudzdzīvokļu mājās, kas celtas pirms vairākiem gadu desmitiem.

Elektrības rēķins, līdzīgi kā tas tagad ir Latvijā, sastāv no divām vienībām. Viena ir maksa par pašu elektrību (strøm), bet otra – par elektrības piegādi (stabi un vadi – nettleie). Mājokļa saimnieks var izvēlēties elektrības ražotāju, bet ne piegādātāju.

Norvēģijā elektrības cena var mainīties katru dienu, tā nav nemainīga, noteikta summa par 1 kWh, kā tas ir Latvijā. Elektrības cena ir lētāka, ja ir vairāk nokrišņu, proti, ir zemākas elektrības ražošanas izmaksas, savukārt ilgstoši sauss laiks elektrības ražošanas izmaksas sadārdzina, jo gandrīz visa elektroenerģija Norvēģijā tiek ražota HES.

Kā jau minēju, elektrības piegādātāju nevar izvēlēties, kaut arī to ir daudz. Sistēma ir organizēta tā, ka par nettleie jāmaksā elektrības ražotājam, kas tālāk pārskaita maksājumu par nettleie attiecīgajam elektrības piegādātājam. Arī elektrības piegādes cena mainās, bet tā parasti tiek noteikta uz gadu. Elektrības piegādātājs sava pakalpojuma cenu var noteikt saskaņā ar valsts normatīvo aktu regulējumu, proti, pakalpojuma izmaksām ir noteikti tā saucamie griesti.

Piemēram, var būt tā, ka maksa par pašu elektroenerģiju var būt mazāka kā maksa par nettleie.

!!! Ja mājas saimnieks nav izvēlējies elektrības ražotāju, tad enerģijas piegādātājam ar likumu ir uzlikts par pienākumu elektroenerģijas lietotājam piegādāt elektrību. Tas izmaksā dārgāk, nekā pašam noslēgt līgumu ar kādu no elektroenerģijas ražotājiem. Norvēģiski šo procesu sauc – leveringsplikt (pienākums piegādāt). Vairāk – NVE.

!!! Iegādājoties savu dzīvokli mājokļu kooperatīvā uzzināju, ka es nevaru izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, jo kooperatīvs ir noslēdzis līgumu ar attiecīgu elektroenerģijas ražotāju. Tātad, var būt arī tā. Bet, tā kā visā valstī šobrīd tiek uzstādīti gudrie digitālie skaitītāji, kas paši nosūta informāciju par patērēto elektroenerģiju elektroenerģijas ražotājam, tiekam pie iespējas pašiem izvēlēties elektroenerģijas ražotāju.

Rēķins par elektrību

Ir elektroenerģijas ražotāji, kas vēlas, lai par elektroenerģijas lietošanu tiktu maksāts avansā. Proti, tiek atsūtīts rēķins, ka jāveic priekšapmaksa. Pēc attiecīgā perioda beigām, kad zināms elektroenerģijas patēriņš, tiek veikts pārrēķins. Ir speciālisti, kuri iesaka izvairīties no šiem elektroenerģijas ražotājiem, jo gala rezultātā elektrības cena varot sanākt augstāka. Arī man sākotnēji bija šāds elektroenerģijas ražotājs, kas prasīja priekšapmaksu. Nemaz neanalizēju, cik izdevīgs vai neizdevīgs bija piedāvājums, jo ļoti apgrūtinoši bija tie rēķini, pārrēķini un priekšapmaksas, un pie pirmās izdevības nomainīju elektroenerģijas ražotāju.

Un ir arī sistēma, ka tiek atsūtīts tikai viens rēķins pēc attiecīgā perioda (mēneša) beigām.

Elektrības rēķins parasti sastāv no vairākām maksājamām vienībām. Kā jau augstāk minēts, divas no tām – maksa par elektrību un maksa par elektrības piegādāšanu. Elektrības ražotāji parasti pieprasa arī dažādus papildus maksājumus, piemēram, ikmēneša vai gada nodevu (fastbeløp),  påslag, u.c. (terminu skaidrojumus skatīt zemāk).

Elektrības cena

Kā jau minēju, elektrības cena var mainīties ne tikai pa mēnešiem, bet arī pa dienām un stundām.

Ir trīs dažāda veida līgumi, vienojoties par elektrības cenu. Viens līgums – cena visu laiku mainās atkarībā no elektrības cenas, kāda tā tobrīd ir tirgū. Šo cenu līgumā sauc par spotpris. Šādi līgumi ir apmēram 70% elektroenerģijas patērētājiem. Otrs līgums – cena mainās ik pa noteiktam periodam un par cenas maiņu tiek paziņots pirms tā mainās. Šo līgumu sauc – variable avtale. Trešais – līgums par pastāvīgu, nemainīgu cenu (fastprisavtale), kas nodrošina, ka patērētājam vienmēr būs zināms rēķina apmērs.

Izvēloties elektrības ražotāju, “neiekrītiet” uz it kā lētāko cenu par kWh. Pievērsiet uzmanību arī papildus maksājumiem un nodevām. Var izrādīties, ka it kā zemāka cena par elektroenerģiju, tiek kompensēta ar augstākām papildus nodevām.

Kam jāpievērš uzmanība, ja mājoklis tiek īrēts

Īres mājoklim var būt gan atsevišķs elektrības skaitītājs, gan īres līgumā noteikta summa vai noteikta kārtība, kā tiek veikta samaksa par elektrību. Ja mājoklī dzīvo vairākas personas, īrniekam ir tiesības pieprasīt pārskatu par patērēto elektroenerģiju, lai pārliecinātos, kā maksājums par patērēto elektroenerģiju tiek sadalīts. Skaidrojums par to, kādi papildu maksājumi var tikt noteikti īres līgumā Kommunal- og moderniseringsdepartementet (Pašvaldību un modernizācijas ministrijas) bukletā.

Parasti, ja mājoklis tiek īrēts no privātpersonas, visticamāk var nebūt iespēja izvēlēties elektrības ražotāju, jo īpaši, ja īres mājoklis ir tā saucamais hybel.

Bet, ja mājoklis tiek īrēts no juridiskas personas (nekustamā īpašuma kompānijas), tad, visticamāk, īrniekam pašam jāsarūpē elektrības ražotājs (pašam jāslēdz līgums ar kādu no elektrības ražotājiem).

Vairāk:

Elektrības ražotāju meklētājs un elektrības cenas, kā arī citi noderīgi padomi Patērētāju padomes (Forbrukerrådet) mājas lapā. Arī dažādu terminu skaidrojumi šeit.

Norvēģijā ir vairāk kā 100 elektrības ražotāju. Lielāko elektrības ražotāju saraksts – strom.no. Šeit pat “kalkulatorā” var atrast arī izdevīgāko elektrības ražotāju.

Salīdzināt elektrības cenas var arī Forbrukernet.

Par Norvēģijas ūdenstilpnēm un enerģijas resursiem atbildīgs ir valsts uzņēmums Norges vassdrags- og energidirektorat (NVE).

Skaidrojums, kas ir elektrības ražotajs, elektrības piegādātājs un cita noderīga informācija elektrības patērētājam – NVE.

Statistikas dati par nettleie cenām – NVE.

Statistikas dati par elektrības cenām – Centrālais statistikas birojs Statistisk sentralbyrå (SSB).

Par Norvēģijas elektroenerģijas apgādes sistēmu atbildīgs ir valsts uzņēmums Statnett.

Par elektroenerģijas taupīšanu, izmešu samazināšanu un videi draudzīgām tehnoloģijām – Enova.

Raksts, kurā skaidroti dažādi attiecīgi termini – Hva betyr påslag, effekttariff og nettleie? Strømfakturaen: Hva betaler du egentlig for?

…

Šo jautājumu neesmu pētījusi, bet zinu, ka daudzas elektrības ražošanas kompānijas piedāvā labumus arī citās jomās. Piemēram, Norges Energi piedāvā CashPoints, ceļojot ar Norwegian. Vairāk – Norges Energi.