Plānotie mierīgie Līgo un Jāņi ar pašu ceptiem rausīšiem un plātsmaizēm “går i vasken” (burtiski tulkojot – aiziet izlietnē), jo rodas kārtējā ātrā ideja – doties “nolīgot” un “nojāņot” uz pasaules malu. Un tā arī darām!

Pasaules mala jeb Verdens Ende

Pasaules mala (Verdens Ende – karte) ir Tjøme salas galējais dienvidu punkts, kas atrodas Oslo fjordā, apmēram 25 km no pilsētas Tønsberg, un apmēram 125 km no Oslo.

Nosaukums Pasaules mala radies tikai 1900.gadu sākumā, un šo vārdu deva tūristi. Bet līdz tam šī vieta bija zināma kā zvejas osta un locmaņu, kas meklē darbu, pulcēšanās vieta, un šo vietu sauca Helgerødtangen. Līdz pat 50tajiem gadiem Helgerødtangen bija zināma visā pasaulē ar norvēģu vaļu medniekiem. Un agrāk šai vietai bija arī savs īpašais pasta zīmogs.

Mūsdienās sala ir iecienīta vasaras tūristu un atpūtnieku vieta. Populārākie atpūtas veidi un izklaides – peldēšana, izjādes ar zirgiem un klinšu kāpšana. Šeit ir arī laivu un jahtu osta.

Apkārtnē ir daudz salu un šēru, kas veidojušās pirms 10 000 gadiem, kad kusuši ledāji.

Bāka

Salas atpazīstamības zīme ir īpašā bāka, kas uzcelta 1932.gadā, lai piesaistītu tūristus. Apaļie akmeņi bākas celšanai salasīti turpat krastmalā.

Færder nacionālā parka centrs

Tjøme sala ir daļa no Færder nacionālā parka. 2015.gada 27.jūnijā Tjøme salā tika atklāts jaunais Færder nacionālā parka centrs. Tajā var iegūt informāciju par parku un aktivitātēm tajā. Ēkā atrodas arī skatu laukums uz jūru, kā arī suvenīru veikaliņš un ēstuve Verdens Ende spiseriet.

Skagerrak, zveja un kuģošana

No Verdens Ende paveras skats uz Ziemeļjūru. Jūras daļu, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju sauc par Skagerrak. No Verdens Ende līdz Dānijas galējam ziemeļu punktam Skagens rev ir apmēram 170 km. Skagerrak ir labas garneļu, omāru un zivju zvejas vietas. Rudeņos Verdens Ende tuvumā tiek zvejoti vēži.

No Verdens Ende labi redzami kuģi, kas dodas uz vai nāk no tālām ostām. Vairākas reizes dienā redzami arī prāmji, kas kuģo uz un no Zviedrijas pilsētas Strømstad.

Kā jau minēju, Tjøme ļaudīm zvejniecība bija nozīmīga saimniecības nozare. 1801.gada tautas skaitīšanā Tjøme tika reģistrēti 222 jūrnieki, kas bija 70% no aktīvajiem darba ņēmējiem. “Zelta laikos,” 1800.gadu beigās, Tjøme bija 80 burinieki, kurus apkalpoja 862 locmaņi jeb gandrīz katrs ceturtais Tjøme iedzīvotājs.

Sjømannshustruen (Jūrnieka sieva)

2004.gadā tika atklāta statuja Sjømannshustruen, kas veltīta jūrnieku sievām. Kamēr vīri bija devušies ilgajās zvejās, sievas vienas pašas aprūpēja gan mājas, gan bērnus, gan lauku sētas. Jūrnieku sievu dienasgrāmatas atklāj, ka viņām bija smags ne tikai ikdienas solis, bet arī raizes par vīriem jūrā, jo no tās katrā otrajā ģimenē neatgriezās vai nu vīrs, vai saderinātais, vai dēls.

Tūkstošgades vieta

Mainoties tūkstošgadei, Tjøme komūna salā izveidoja Tūkstošgades vietu (1000-års sted), kurā tagad tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Bučošanās soliņš (kyssebenk) 

Uz salas izveidota vieta arī romantiskiem mirkļiem.

Satiksmes kuģītis Tønsberg – Verdens Ende

Līdz Pasaules malai no Tønsberg (un atpakaļ) var nokļūt arī ar satiksmes kuģīti. Maršrutu apkalpo Holberg Shipping.

Færder bāka

Diemžēl nevienas smukas un labi redzamas bākas bildes nav tapušas. Bet ziniet, raugoties uz jūru, kreisajā pusē tālumā redzama Norvēģijas otra augstākā metāla bāka. Tā celta 1697.gadā un kuģiem ceļu rādīja ogļu ugunskuri, gadā sadedzinot 540 tonnas ogļu. Laika gaitā bāka attiecīgi vairākas reizes modernizēta un celta no jauna.

Stallis Verdens ende

No staļļa Stall Verdens Ende var doties izjādē ar zirgu.

Kempings Verdens Ende

Kā jau minēju, uz Pasaules malu devāmies sagaidīt Jāņus. Nakšņot plānots Pasaules malas kempingā (Verdens Ende camping), un, pienākot pie mūsu mājiņas, mums skaidrā latviešu valodā saka: “Labvakar!” Kur ir, tur rodas! Un Līgo nakti pavadām mazā, bet jaukā letiņu kompānijā! Ar veselu vienu pudeli latviešu alus (pirktu Vinmonopolet), īstu Jāņu sieru (tikko no Latvijas) un “nacionālo” šašliku.

Piebilde par alu. Alkohola saturs “tikai” 11,4%. Anomālā zona būs jebkurā vietā, kur tiks dzerts šis alus. Nemaz nebūs jābrauc uz pašiem Pokaiņiem. Brrrrrrrr.

Norvēģijas vecākā pilsēta Tønsberg

Tønsberg ir Norvēģijas vecākā pilsēta, kas dibināta 871.gadā.

Tønsberg vēsture saistīta gan ar jūrniecību, gan ar rūpniecību un zemniecību. Tønsberg ir ļoti skaista pilsēta ar kanālu un paceļamo tiltu pār to, skvēriem un parkiem, un, protams, ar viduslaiku pilskalna torni un vikingu kuģiem.

Vikingu kuģi

Netālu no Tønsberg atrodas Osebergpakalns (Oseberghaugen  – karte), kur 1904.gadā tika veikti izrakumi un atrastas ļoti nozīmīgas vēstures liecības. Tomēr pasaulē viszināmākais šo izrakumu atradums ir vikingu kuģis Osbergskipet, kas būvēts 820.gadā. Būvēts tikai no ozolkoka. Kuģis šodien apskatāms Vikingu muzejā Oslo.

Vikingu muzejā Oslo apskatāmi arī pārējie izrakumi no Oseberghaugen, kā arī vikingu kuģi Tune un Gokstad, un izzināma vikingu vēsture.

2009.gadā biedrība Stiftelsen Nytt Osebergskip (SNOS) sāk būvēt Osbergskipet kopiju, kas tiek nolaista ūdenī 2012.gada 12.jūnijā. Kuģis tika nodēvēts par Saga Oseberg un ir apskatāms Tønsberg, dažu soļu attālumā no Oseberg kultūras nama – karte.

Savukārt Pilskalna muzejā Slottsfjellmuseet apskatāms ceturtā nozīmīgākā vikingu kuģa Klåstadskipet vraks (vairāk par šo kuģi skatīt zemāk).

Pasaulē dārgākās “šprotes” eļļā

Kuģa Saga Oseberg  finansēšanai līdzekļi tiek vākti dažādos veidos, tai skaitā, tirgojot speciāli ražotus sardīņu konservus. Vienas kārbiņas cena 100 NOK (10 EUR). Mēs tiekam pie divām kārbiņām, jo “vikingam”, kurš tur darbojas, nav ko izdot.

Klåstadskipet kuģa kopijas būvniecība

Turpat pie Oseberg kultūras nama var apskatīt kā tiek būvēta Klåstadskipet kuģa kopija, kā arī “to laiku” smēdi.

Pilskalna muzejs Slottsfjellmuseet

Iebraucot Tønsberg, tālumā redzams pilskalna tornis. Tā pakājē ir muzeja ēka. Slottsfjellmuseet apskatāmas reģiona kultūrvēstures liecības – jau pieminētie vikingi un vikingu kuģa Klåstadskipet vraks, vaļu medniecības vēsture un milzīgie vaļu skeleti, Otrā pasaules kara ekspozīcija, kā arī izzināma pilsētas viduslaiku vēsture. Turpat, ārpus muzeja ēkas pie pilskalna, ir brīvdabas muzejs ar senām ēkām, pats pilskalns ar torni un zem tā esošais Otrā pasaules kara bunkurs.

Piebilde par biļetēm. Ja vēlaties pastaigāties tikai pa brīvdabas muzeju un pilskalnu, biļete nav jāpērk. Uz pilskalnu varat nokļūt, izejot cauri muzeja ēkai, vai uzbraucot ar mašīnu pie pilskalna. Bet, ja vēlaties aplūkot muzeja ekspozīcijas, izstaigāt Otrā pasaules kara bunkuru un uzkāpt tornī, tad biļete ir jāpērk (viena biļete visam minētajam).

Brīvdabas muzejs

Pilskalna pakājē ir izveidots brīvdabas muzejs. Tajā ir senas ēkas no dažādām vietām Norvēģijā un tās izvietotas tā, lai veidotu vienotu lauku sētu.

       Loft – ēka dzīvošanai un produktu glabāšanai

Šī ēka ir muzeja vecākā ēka no Norvēģijas reģiona Vestfold, būvēta 1407.gadā. Pirmajā stāvā tika glabāti pārtikas produkti, otrajā – dažādas mantas, tai skaitā arī drēbes. Ēkā ir arī sešas gultas.

       Māja

Celta 17.gadsimtā.

       Klēts

Būvēta 18.gadsimta beigās. Ēka ir tikai Vestfold reģionam tipiskas formas, ar “mēteli” no ārpuses. Klēts pirmajā stāvā glabāja pārtikas produktus, bet otro stāvu vasaras laikā varēja izmantot nakšņošanai.

       Ķieģeļu ceplis

Norvēģijas vecākais ķieģeļu ceplis, kas darbojās no 1200.gadiem līdz 1500.gadiem. Šajā laikā tika izgatavoti 2 000 000 ķieģeļu. Apkārtnē ir bagātīgas māla atradnes. No cepļa, diemžēl, pāri palikusi tikai vieta un informatīva bilde ar aprakstu.

Pilskalns un tornis

Nelielajā kalniņā, kas ir 63 m.o.h., viduslaikos atradās Tunsberghus cietoksnis, kas tapa 12.gadsimtā, bet 13.gadsimtā tika būtiski pārbūvēts. Cietoksnis nodega 1503.gadā un vairs netika atjaunots. Par viduslaiku ēkām kalnā liecina tikai drupas.

Pilskalnā var uzkāpt pa 90 pakāpieniem augstām kāpnēm.

1871.gadā, par godu Tønsberg tūkstošgadei, tika uzcelts 17 m augsts skatu tornis, kas šodien ir Tønsberg atpazīstamības zīme. No skatu torņa paveras skaisti skati uz Tønsberg. Tornī ir dažādas ekspozīcijas, tai skaitā daudz un dažādi ķieģeļi no senlaiku celtnēm, kā arī tālskatis, pa kuru vērot kuģus jūrā.

Katru gadu pilskalnā tiek organizēti divi festivāli – pop-rock festivāls Slottsfjellfestivalen un viduslaiku festivāls Tønsberg  Middelalderfestival.

Cauri pilskalna pakājei mūsdienās iet 235 m garš tunelis (ceļš), kas atklāts 1968.gadā, bet laikā no 1881.gadam līdz 1915.gadam tas bija dzelzceļa tunelis.

Otrā pasaules kara pazemes bunkurs

Vācu armija, baidoties no angļu armijas uzbrukuma, aizsardzībai pilskalnā izraka slēpni. To raka Sarkanās armijas kara gūstekņi. Viņi strādāja ļoti smagos apstākļos, slimi, bez aizsardzības un palīdzības.

Rakumos bija nišas ēšanai un pārtikas produktu glabāšanai, šaujamlūkas un pat tualete.

Kopumā Otrā pasaules kara laikā Norvēģijas infrastruktūru cēla 100 000 Padomju armijas gūstekņi un arī civiliedzīvotāji. Smago darba apstākļu un slimības dēļ mira 13 700 gūstekņi.

Kuģa Klåstadskipet vraks

Ceturtā nozīmīgākā vikingu kuģa vraks apskatāms Slottsfjellmuseet. Kuģis atrasts fjordā Viksfjord, pilsētā Larvik. Tas bija kravas kuģis, kas būvēts 998.gadā.

Kā jau minēju, pilsētā pie kultūras nama var vērot šī kuģa kopijas būvniecību.

Tønsberg  viduslaiku vēsture

Muzejā ir arī ekspozīcijas par viduslaikiem.

Vaļu medniecība

Būtiska tautsaimniecības nozare līdz pat 20.gadsimta vidum reģiona ļaudīm bija vaļu medības. Muzejā var izzināt vaļu medniecības vēsturi, apskatīt milzīgus vaļu skeletus un klausīties vaļu skaņās. Iespaidīgi. Un nepatīkami, zinot vaļu medniecības procesu. Tāpēc harpūnas nebildēju.

Pilskalna ēstuves

Muzeja ēkā ir restorāns, bet pilskalna pakājē var ieturēt mūsdienīgu “ātrās ēdināšanas” maltīti senatnīgā gaisotnē.

Pa ceļam no Tønsberg uz Verdens Ende

British Petroleum

Braucot no Tønsberg  uz Verdens Ende, pa ceļam var aplūkot arī retro British Petroleum degvielas uzpildes staciju. “Viss kā toreiz”.

Tilts Vrengen bru

Lai nokļūtu uz Verdens Ende, jātiek pāri salām. Salas Tjøme un Nøtterøy savieno Vrengen betona tilts, kas ved pāri skaistajai zundai starp abām salām. Tas atklāts 1981.gadā, ir 465 m garš un 27 m augsts. Pirms tam abas salas, no 1932.gada, savienoja iekaramais tilts. Savā laikā tas bija garākais iekaramais tilts Ziemeļeiropā.

…

Vairāk par:

Verdens Ende – Store norske leksikon, Wikipedia

Færder nacionālo parku – Store norske leksikon, Miljødirektoratet (Vides ministrija)

Færder bāku – Store norske leksikon un Wikipedia

Tønsberg – Wikipedia, Store norske leksikon

Oseberghaugen – Wikipedia

Osbergskipet – Wikipedia

Klåstadskipet – Wikipedia

Stiftelsen Nytt Osebergskip (SNOS) – Osebergvikingskip

Slottsfjellmuseet – Wikipedia

Slottsfjellet – Wikipedia

Slottsfjellfestivalen – Wikipedia

Tønsberg Middelalderfestival – Wikipedia

Slottsfjelltunnelen – Wikipedia

Vrengen bru – Store norske leksikon, Wikipedia

Ko apskatīt, ko darīt, kur nakšņot, u.c.:

Tønsberg  – Visitnorway, Visitfestfold

Færder – Visitfestfold

Færder nacionālais parks – Ferdernasjonalpark

Verdens Ende – Visitvestfold

Tjøme – Visittjome

Verdens Ende ostas – Verdens Ende gjestehav, Velihavn

Verdens Ende peldvieta – Verdens ende badeplass

…

Gan Verdens Ende, gan Tønsberg var paspēt apskatīt vienas dienas laikā, bet es tomēr ieteiktu ieplānot divu dienu braucienu.

!!! Lietus laikā gan Verdens Ende “neesot ko darīt”, jeb precīzāk, bīstami staigāt pa šērām, jo akmeņi esot ļoti slideni.

Šie liepziedi no brīvdabas muzeja. Smaržoja tik saldi!

Lai jauks ceļojums!