Darba laiks

Vispārīgu informāciju par Darba vides likumu  (Arbeidsmiljøloven) lasiet Darba vides likums (arbeidsmiljøloven). Norādītajā lapā ir arī saite uz normatīvo aktu gan norvēģu, gan angļu valodā.

Šajā lapā ir aprakstīta Arbeidsmiljøloven 10.nodaļa par darba laiku, kurā likums detalizēti regulē attiecīgos jautājumus:

  • kas ir darba laiks,
  • darba laika organizācija,
  • darba grafiks,
  • parastais (normālais) darba laiks,
  • virsstundas,
  • pārskats par virsstundu darbu,
  • diennakts un nedēļas atpūtas laiks,
  • pauzes (pārtraukumi) darbā,
  • darbs svētdienās,
  • nakts darbs,
  • izņēmumi,
  • strīdu izšķiršana.

Vēršu uzmanību uz to, ka uzņēmumā darba laiks var būt noteikts savādāks, saskaņā ar līgumiem ar arodbiedrībām jeb koplīgumiem (tariffavtale).

Kapittel 10. Arbeidstid (Darba laiks)

§ 10-1.Definisjoner (Definīcijas)

Par darba laiku tiek uzskatīts darba laiks, kad darba ņēmējs ir darba devēja rīcībā.

Ja darba ņēmējs nav darba devēja rīcībā, tiek uzskatīts, ka darba ņēmējs ir brīvs no darba.

§ 10-2.Arbeidstidsordninger (Darba laika organizācija)

(1) Darba laiks jāorganizē tā, lai darba ņēmējam nebūtu nevajadzīga fiziska vai psihiska slodze, un tā, lai būtu iespējams ievērot drošības principus.

(2) Darba ņēmējam, kurš pastāvīgi strādā naktīs, ir tiesības uz izņēmumiem darba organizācijā attiecīgajai darba ņēmēju grupai, ja tam par pamatu ir darba ņēmēja veselības stāvoklis, sociālu situācija vai kāda citu būtiska nepieciešamība, un šis izņēmums var tikt īstenots bez īpašiem traucējumiem uzņēmuma darbībai.

(3) Darba ņēmējam ir tiesības uz elastīgu darba laiku, ja tas var tikt īstenots bez īpašiem traucējumiem uzņēmuma darbībai.

(4) Darba ņēmējiem, kuri ir vecāki par 62 gadiem vai kuriem veselības stāvokļa dēļ, sociālu situāciju vai kādu citu būtisku apstākļu dēļ ir nepieciešams, ir tiesības uz samazinātu darba laiku, ja tas var tikt īstenots bez īpašiem traucējumiem uzņēmuma darbībai. Ja laika periods, par kuru bija attiecīgā vienošanās, ir beidzies, darba ņēmējam ir tiesības uz iepriekšējo darba laiku. Ja uzņēmumā ir vakance, pie vienādiem vai līdzīgiem darba apstākļiem, darba ņēmējam ar samazinātu darba laiku, ir priekšroka palielināt savu darba laiku, pieņemot, ka vakancei ir līdzīgi vai būtībā tādi paši darba uzdevumi. §§ 14-2 un 14-3 noteiktā priekšroka ir vispirms noteiktajam šeit.

§ 10-3.Arbeidsplan (Darba grafiks)

Ja darba vietā darbs ir dažādos diennakts laikos, tad jāsastāda darba grafiks, kurā redzams, kurās nedēļās, dienās un laikos darbiniekiem attiecīgi ir jāstrādā. Darba grafiks jāsastāda sadarbībā ar darba ņēmēju vēlētu uzticības personu (tillitsvalgte). Darba grafiks jāsastāda vismaz divas nedēļas pirms darba sākuma sadarbībā ar darba ņēmēju vēlētu uzticības personu, ja koplīgumos nav noteikts savādāk. Darba grafikam jābūt viegli pieejamam.

Skaidrojums. Ja Latvijā esam raduši, ka grafikus sastāda “no datuma līdz datumam”, tad Norvēģijā tos sastāda pa numurētām nedēļām. Proti, visas kalendārā gada nedēļas ir numurētas pēc kārtas. Piemēram, 2018.gada 5.nedēļa ir no 29.janvāra līdz 4.februārim.
Arī citur ikdienā sastapsieties, ka netiek lietoti datumi, bet nedēļas.

Norvēģu kalendārs ar svētku un svinamajām dienām, kā arī nedēļu numerāciju šeit.

§ 10-4.Alminnelig arbeidstid (Parastais (normālais) darba laiks)

(1) Parastais darba laiks nedrīkst pārsniegt deviņas stundas 24 stundu periodā un 40 stundas septiņu dienu periodā.

Skaidrojums. Tātad, kāda no nedēļas darba dienām var būt garāka, piemēram 9 stundas, bet kāda cita – īsāka, piemēram 7 stundas, jo kopējais nedēļā nostrādāto stundu skaits nedrīkst pārsniegt 40 stundas. Vēršu uzmanību uz to, ka likumā nedēļa noteikta kā septiņu dienu periods, tātad, nevis “klasiska” nedēļa no pirmdienas līdz svētdienai, bet septiņu dienu periods, piemēram, no otrdienas līdz pirmdienai. Tāpat attiecīgi par 24 stundu periodu.

(2) Ja darbs pilnībā vai daļēji ir pasīvs (nav visu laiku intensīvi jāstrādā), tad darba laiku var pagarināt par pusi laika no pasīvā darba perioda, bet ne vairāk kā par 2 stundām 24 stundu periodā, un ne vairāk kā par 10 stundām 7 dienu periodā. Darba inspekcija (Arbeidstilsynet) atsevišķos gadījumos, ja darbs ir īpaši pasīvs, var atļaut darba dienu pagarināt līdz 13 stundām 24 stundu periodā. Kopīgais septiņu dienu periodā nostrādātais laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

(3) Ja ir dežūras darbs, kad nav visu laiku jāatrodas darba vietā (bet gan, piemēram mājās, un jāierodas darba vietā tikai pēc izsaukuma), tad šādos gadījumos parastajā darba laikā, atkarībā no darba specifikas, vismaz 1/7 darba laika jāieskaita parastajā darba laikā. Darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, var rakstiski vienoties par pirmajā punktā noteiktā neievērošanu. Darba inspekcija pēc darba devēja un darba ņēmēju vēlētas uzticības personas prasības var noteikt citu darba laika aprēķināšanas kārtību, ja pirmajā punktā noteiktais attiecīgajā gadījumā ir nesamērīgi.

(4) Parastais darba laiks nedrīkst pārsniegt 9 stundas 24 stundu periodā un 38 stundas septiņu dienu periodā, ja:

a) ir diennakts maiņu vai dežūras darbs,

b) darbs ir divās maiņās, kas regulāri ir svētdienās un nedēļas nogalēs, vai dežūras darbs, kas regulāri ir svētdienās un nedēļas nogalēs,

c) darba ņēmējam ir jāstrādā vismaz katru trešo svētdienu,

d) darbs parasti ir naktīs.

(5) Parastais darba laiks nedrīkst pārsniegt 9 stundas 24 stundu periodā un 36 stundas septiņu dienu periodā, ja:

a) ir nepārtraukts maiņu vai dežūras darbs,

b) darbs ir pazemes raktuvēs, tuneļos, spridzināšanas darbos pazemē.

(6) Ja ir dežūru un maiņu darbs, kas tiek organizēts tā, ka jāstrādā 1/3 diennakts, un jāstrādā vismaz katru trešo svētdienu, un, ja attiecīgajā gadījumā neatbilst ceturtajā un piektajā punktā noteiktajam, tad pirmajā punktā noteiktais parastais darba laiks jāsamazina sekojoši – katra svētdienā un brīvdienā nostrādātā stunda tiek rēķināta kā 1 stunda un 10 minūtes (saskaņā ar § 10-10 pirmo punktu), bet katra nakts stunda attiecīgi 1 stunda un 15 minūtes (saskaņā ar § 10-11 pirmo punktu), līdz pat 36 stundām septiņu dienu periodā. Jebkurā gadījumā parastais darba laiks nedrīkst pārsniegt 9 stundas 24 stundu periodā un 38 stundas septiņu dienu periodā.

§ 10-5.Gjennomsnittsberegning av den alminnelige arbeidstid (Kā vidēji aprēķināt parasto darba laiku)

(Skatīt normatīvo aktu).

10-6.Overtid (Virsstundas)

(1) Strādāt ilgāk par līgumā noteikto darba laiku nav atļauts, izņemot tikai tad, ja ir īpaši apstākļi.

(2) Ja tiek strādāts ilgāk par parasto darba laiku, kas noteikts likumā, tad tas ir virsstundu darbs.

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 10 stundas septiņu dienu periodā, 25 stundas četru nedēļu periodā, un 200 stundas 52 nedēļu periodā.

(4) Darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, rakstiski var vienoties par sekojošu virsstundu darbu – līdz 20 stundām septiņu dienu periodā, bet tā, lai virsstundu darbs nepārsniedz 50 stundas četru nedēļu periodā, un 300 stundas 52 nedēļu periodā.

(6) Darba inspekcija īpašos gadījumos var sniegt atļauju strādāt sekojošu virsstundu darbu – 25 stundas septiņu dienu periodā un 200 stundas 26 nedēļu periodā. (Vairāk normatīvajā aktā).

(7) Virsstundu darbu, kas pārsniedz ceturtajā punktā noteikto, var noteikt tikai ar darbinieka piekrišanu.

(8) Kopējais darba laiks nedrīkst pārsniegt 13 stundas 24 stundu periodā vai 24 stundas 48 stundu periodā. 48 stundu robežu septiņu dienu periodā var aprēķināt kā vidējo darba laiku 8 nedēļu periodā, bet tā, lai tas ir saskaņā ar § 10-5 otro punktu un § 10-6 piekto punktu un nepārsniedz 69 stundas attiecīgajā nedēļā.

(9) Darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, rakstiski var vienoties par ilgāku virsstundu darbu kā noteikts astotajā punktā, bet ne ilgāku kā 16 stundas 24 stundu periodā. Tad darba ņēmējam jānodrošina atbilstošs atpūtas periods, bet, ja tas nav iespējams, cita atbilstoša aizsardzība.

(10) Darba ņēmējam ir tiesības atteikties no virsstundu darba, ja tam par pamatu ir veselības stāvoklis vai būtiska sociāla situācija. Darba devēja pienākums ir darba ņēmēju atbrīvot no virsstundu darba, ja darba ņēmējs to lūdz, un, ja darba izpildi bez zaudējumiem var pārcelt vai to var paveikt citi darba ņēmēji.

(11) Par virsstundu darbu jāmaksā piemaksa vismaz 40 % apmērā.

(12) Darba devējs un darba ņēmējs rakstiski var vienoties, ka virsstundu darbs pilnībā vai daļēji tiek kompensēts ar brīvu laiku citā noteiktā laikā.

§ 1 0-7.Oversikt over arbeidstiden (Pārskats par virsstundu darbu)

Jābūt pārskatam par katra darbinieka nostrādāto virsstundu skaitu. Pārskatam jābūt pieejamam Darba inspekcijai un darba ņēmēju vēlētām uzticības personām.

§ 10-8.Daglig og ukentlig arbeidsfri (Dienakts un nedēļas atpūtas laiks)

(1) Darba ņēmējam jābūt brīvām vismaz 11 stundām pēc kārtas 24 stundu periodā. Atpūtas laikam jābūt starp diviem galvenajiem darba periodiem.

(2) Darba ņēmējam jābūt brīvām 35 stundām pēc kārtas septiņu dienu periodā.

(3) Darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, rakstiski var vienoties par izņēmumu, kas noteikts pirmajā un otrajā punktā. Tad darba ņēmējam jānodrošina atbilstošs atpūtas periods, bet, ja tas nav iespējams, cita atbilstoša aizsardzība. Nedrīkst vienoties par īsāku atpūtas laiku kā 8 stundas 24 stundu periodā vai 28 stundas septiņu dienu periodā. (Vairāk normatīvajā aktā).

(4) Atpūtas laikā, kas noteikts otrajā punktā, pēc iespējas jāiekļauj svētdiena. (Vairāk normatīvajā aktā).

(5) Ministrija var izdod citus attiecīgus noteikumus.

§ 10-9.Pauser (Pauzes (pārtraukumi) darbā)

(1) Darba ņēmējam ir jābūt vismaz vienam pārtraukumam, ja darba laiks pārsniedz 5,5 stundas. Pārtraukumam jābūt vismaz pusstundu, ja darba dienas ilgums ir vismaz 8 stundas. Ja darba ņēmējs atpūtas laikā nevar brīvi atstāt darba vietu vai darba vietā nav atpūtas telpas, tad atpūtas laiks tiek ieskaitīts darba laikā. Ja nepieciešamas, attiecīgu apstākļu rezultātā atpūtu var pārcelt.

(2) Ja darba ņēmējs strādā ilgāk kā divas stundas pēc parastā darba laika beigām, tiek piešķirts vismaz pusstundas pārtraukums. Šis pārtraukums tiek ieskaitīts darba laikā. Atpūtas, kas ir pēc parastā darba laika (virsstundu darba laikā), tiek uzskatītas par virsstundu darbu, bet netiek ieskaitītas atļautajā kopējo virsstundu skaitā, kas noteiktas § 10-6. Ja nepieciešamas, attiecīgu apstākļu rezultātā atpūtu var saīsināt vai pārcelt.

§  10-10.Søndagsarbeid (Darbs svētdienās)

(1) Jābūt brīvam no pl. 18.00 dienu pirms svētdienas vai svētku dienas līdz pl. 22.00 pirms nākamās darba dienas. Ziemassvētku vakarā, Lielajā sestdienā un dienā pirms Vasarsvētkiem jābūt brīvam no pl. 15.00 līdz pl. 22.00 pirms nākamās darba dienas. Ja ir jāstrādā starp noteiktajiem laika periodiem, tad tas tiek uzskatīts par darbu svētdienās un svētku dienās.

(2) Darbs svētdienās un svētku dienās nav atļauts, izņemot gadījumus, ja tas ir nepieciešams.

(3) Darba devējam jāapspriežas ar darba ņēmēju vēlētu uzticības personu par nepieciešamību strādāt svētdienās un svētku dienās, pirms darba uzsākšanas.

(4) Uzņēmumos, kuros ir saistoši koplīgumi, darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona var rakstiski vienoties par darbu svētdienā un svētku dienās, ja tam par pamatu ir būtiska nepieciešamība.

(5) Darba devējs un darba ņēmējs var rakstiski noslēgt līgumu par darbu svētdienās un svētku dienām, papildus tiem gadījumiem, kuri ir minēti šajā paragrāfā, pret brīvu citās dienās, kas saskaņā ar darba ņēmēja reliģiju ir svētku un svinamās dienas. Šādas vienošanās gadījumā nav jāņem vērā § 10-8 ceturtajā punktā noteiktais.

§ 10-11.Nattarbeid (Nakts darbs)

(1) Darbs laikā no pl. 21.00 līdz pl. 06.00 ir nakts darbs. Darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, rakstiski var vienoties par citu laika periodu, kas nav mazāks par 8 stundām un kas aptver laiku no pl. 00.00 līdz pl. 06.00. Par nakts darbu netiek uzskatīts divu maiņu darbs, kas ir laikā no pl. 06.00 līdz pl. 00.00.

(2) Nakts darbs nav atļauts, izņemot gadījumus, kad tas ir īpaši nepieciešams.

(3) Darba devējs un darba ņēmējs var rakstiski vienoties, ka darba ņēmējs, pamatojoties uz savu iniciatīvu, var veikt darba pienākumus laikā no pl. 21.00 līdz pl. 23.00.

(4) Uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona rakstiski var vienoties par nakts darbu, ja tas ir īpaši nepieciešams un darba izpildei ir laika ierobežojums.

(5) Darba devējam ir jāveic pārrunas ar darba ņēmēju vēlētu uzticības personu par nakts darbu, pirms tas tiek veikts.

(6) Ja darba ņēmēja parastajā darba laikā regulāri vairāk kā 3 stundas ir nakts darbs, darbs naktīs vidēji nedrīkst pārsniegt 8 stundas 24 stundu periodā. Vidējais stundu skaits tiek rēķināts vairāk kā 4 nedēļu periodā. (Vairāk normatīvajā aktā).

(7) Ja darba ņēmējs, kurš strādā naktīs vairāk kā 3 stundas, darbs naktīs nedrīkst pārsniegt 8 stundas 24 stundu periodā, ja darbs ir ar īpašu risku vai būtisku fizisku vai garīgu slodzi.

(8) Darba ņēmējam, kurš galvenokārt strādā naktīs, jāpiedāvā veselības pārbaude pirms pieņemšanas darbā un pēc tam arī veselības pārbaude regulāri.

(9) Uzņēmumā, kurā ir saistošs koplīgums, darba devējs un darba ņēmēju vēlēta uzticības persona rakstiski var vienoties par sestajā un septītajā punktā noteiktā neievērošanu. Tādā gadījumā darba ņēmējam jānodrošina kompensējošs atpūtas laiks, bet, ja tas nav iespējams, cita atbilstoša aizsardzība.

§ 10-12.Unntak (Izņēmumi)

(Skatīt normatīvo aktu).

§ 10-13.Tvisteløsning (Strīdu izšķiršana)

Strīdu starp darba devēju un darba ņēmēju par § 10-2 otrajā, trešajā un ceturtajā punktā noteikto un § 10-6 desmitajā punktā noteikto šķir Strīdu risināšanas padome (tvisteløsningsnemnda), skatīt § 17-2.

 

by Solvita Pietkune