Tuvojoties vīra vārda dienai, rodas ideja nedēļas nogali pavadīt ārpus mājām. Gads (2022) ir sācies smagi, bet nekāda sakara ar to vīrusu. Enerģija un dzīvesprieks ir pakusis reizē ar sniegu, tāpēc vēlamies kaut ko mierīgu un vienkāršu. Arī tālus gabalus braukt negribās, jo vēlme patiešām ir atpūsties un izvēdināties, nevis nogurt vēl vairāk.
Pati no sevis atnāk doma par atpūtu Mjøsa (Norvēģijas lielākā ezera) krastā.
Vairāk lasiet – Nedēļas nogale Hamar
Vasarsvētkos paspējām ne tikai izlīt Eidsvoll Verk, bet arī izžūt, pastaigājoties pa vienu no lielākajiem brīvdabas muzejiem Norvēģijā.
Vairāk – Brīvdabas muzejs Eidsvoll Bygdetun.
Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka šī izbrauciena mērķis ir norvēģu nācijas nozīmīgākā vieta, kuru bija doma apmeklēt jau sen. Bet šoziem, kad uzzināju, ka šeit savā laikā saimniekoja arī Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers, mērķis ir pietuvojies tik tuvu, ka neskatoties uz “draudīgajām” debesīm, sēžamies mašīnā dodamies raudzīties.
Vairāk – Eidsvoll verk.
Savā laikā, kad bija nedaudz vairāk brīva laika, devos garās pastaigās ar nūjām. Tā es “iznūjoju” pus Oslo.
Vienā no pastaigām manu uzmanību piesaistīja ielas nosaukuma šilte – Kurlandstien. Bet tā tas arī palika.
Tad vēl pēc laika pamanu, ka netālu no Oslo ir apdzīvota vieta, kas saucas – Kurland.
Savukārt pagājušajā gadā, kad gatavoju materiālu par maksas ceļu vēsturi, atklāju, ka Kurzemes un Zemgales hercogam Jēkabam Ketleram ir piederējušas raktuves un metāla kausēšanas krāsnis Norvēģijā.
Vairāk lasiet – Kurzemnieki Norvēģijā
Man tak’ savu mūžu prātā neienāktu veselu dienu meklēt informāciju un rakstīt par bompenger un bomstajon vēsturi. Re, ko var izdarīt viena nejauši “satikta” maza un šarmanta mājiņa! Man tas patiesi bija aizraujošs “ceļojums”!
Pilsētā Kongsberg ir būts daudz, daudz reižu, visbiežāk – caurbraucot. Bet šoreiz ceļš veda arī pa vienu sānieliņu Lurdalsveien un manu skatu piesaistīja senatnīga mājiņa jaunu privātmāju rajonā. Es nebūšu es, ja nepiestāšu.
Patiesi liels ir pārsteigums, ka stāvu uz Norvēģijā pirmā valsts nozīmes ceļa (kongevei) un smukā mājiņa ir 300 gadus vecs bomstasjon (vieta, kur iekasē naudu ceļa būvju finansēšanai).
Visu “ceļojuma” aprakstu lasīt – Maksas ceļu vēsture īsumā
“Virsraksti” par Fredrikstad vecpilsētu un netālu esošajām Vaļu salām mūs bija uzrunājuši jau sen:
tāpēc vienu saulainu jūlija svētdienu dodamies nedaudz “izvēdināties.”
Vairāk – Fredrikstad vecpilsēta un Vaļu salas.
Norvēģijā jēdziens tautastērps ir nedaudz savādāks kā Latvijā un citur pasaulē. Un šodien, ja Jūs kāda norvēģa “tautastērpu” nosauksiet par tautastērpu, noteikti saņemsiet aizrādījumu, ka tas nav tautastērps, bet bunad.
Kas ir tautastērps un kas ir bunad, par ko strīdas norvēģi, par bunad policiju, par bunad vērtību, par populārākajiem un skaistākajiem bunad lasiet – Tautastērps un bunad
Gan muzejos, gan lauku sētās, gan pie privātmājām Norvēģijā bieži redzamas interesantas, senatnīgas un nelielas (citreiz palielas) ēkas uz pāļiem, kurām augšstāvs bieži ir platāks par apakšstāvu.
Tās ir klētis.
Vairāk – Norvēģu klēts – stabbur
Esmu sagatavojusi aprakstu par unikālu Norvēģijas vēstures un kultūras mantojuma daļu – stāvbaļķu baznīcām jeb stavkirke.
Aprakstu lasiet lapā – Viduslaiku koka baznīca – stavkirke
Dzīve Norvēģijā 