Nedēļas nogale Hamar

Tuvojoties vīra vārda dienai, rodas ideja nedēļas nogali pavadīt ārpus mājām. Gads (2022) ir sācies smagi, bet nekāda sakara ar to vīrusu. Enerģija un dzīvesprieks ir pakusis reizē ar sniegu, tāpēc vēlamies kaut ko mierīgu un vienkāršu. Arī tālus gabalus braukt negribās, jo vēlme patiešām ir atpūsties un izvēdināties, nevis nogurt vēl vairāk.

Pati no sevis atnāk doma par atpūtu Mjøsa (Norvēģijas lielākā ezera) krastā. Taujāju tantei Google par viesnīcām ezera krastā, un daudz neko nedomājot, izvēle tiek izdarīta par labu pilsētai Hamar. Protams, ka nedaudz jau apskatos, kādas pilsētiņas piedāvātās aktivitātes mūs interesētu, jo gluži četrās sienās nosēdēt arī negribās. Un redzot, ka šeit ir tās smukās baznīcas drupas, kas iekonservētas zem stikla kupola, tā arī nolemjam doties uz Hamar.

Parasti cenšamies izvairīties no sastrēgumiem, bet šoreiz, piektdienas pēcpusdienā uzreiz pēc darba, dodamies vīkendā kopā ar “visiem”. Pirmie pārdesmit kilometri paiet “rāpojot”, un pārējo ceļa gabalu arī braucam lēnāk nekā zīmes atļautu, jo visas joslas pilnas. Nedaudz mazāka satiksme ir pēc tam, kad daļa mašīnu dodas Trysil virzienā, kur atrodas “bezgalīgi” lauki un meži ar atpūtas mājiņām un slēpošanas centru.

Pasaulē lielākais spermatozoīds

Tā nu man bieži gadās, ka neplānojot sanāk aplūkot dažādas īpašas lietas un vietas. Un šoreiz tā ir skulptūra Seeding, kas attēlots kā liels spermatozoīds. Gan pirms, gan pēc atklāšanas diskusiju bija daudz, bet ideja realizējās, un tagad pasaulē lielākais spermatozoīds (11,5 m augsts) lielceļa E6 malā pie Stange (karte) simbolizē auglību, pašvaldības teritorijā esošo auglīgo lauksaimniecības zemi, kur viss dīgst un aug, kā arī uzņēmumu Geno, kas piegādā kvalitatīvu liellopu spermu visā pasaulē.

Piebildīšu, ka šīs skulptūras māksliniece ir Linda Bakke, kuras kontā ir arī pasaulē lielākais alnis.

Ceļojums, kurā apskatīts pasaulē lielākais alnis – Kalnraču pilsētiņa Røros.

Vakars pie ezera viesnīcā Victoria Hotel Hamar

Hamar (karte) ierodamies, kad ir jau satumsis. Iekārtojamies viesnīcā un baudām piektdienas vakaru. Un, lai kā pa logu mēģinātu saskatīt ezeru, tas neizdodas. Tumsa vien. Déjà vu sajūtu rada ceļojuma atmiņas uz Tenerefi, kad zini, ka viesnīca ir blakus okeānam, bet tumsā to nedzi.

Toties no rīta ezera zilums parādās visā ziemas dzidrumā.

Pastaiga gar Mjøsa

Viena no lietām, ko riktīgi vēlējāmies, bija kārtīgi izstaigāties. Ir + 0 °C (tā rāda blakus esošās bankas termometrs). Bezvējš un saulīte pa ezera virsmu ripo. Un tikai vakarā ziņās izlasīšu, ka Oslo un apkārtnē plosās pamatīga vētra.

Domkirkeodden

Dodamies tālāk gar ezera malu un nonākam pie viena no skaistākajiem muzejiem pasaulē – Domkirkeodden. Šis ir viens no Norvēģijas lielākajiem viduslaiku muzejiem, kurā skatāmi notikumi no vikingu laikiem un viduslaikiem līdz pat mūsdienām (karte).

Bez šaubām, visskaitākā muzeja ēka, kā arī vislielākais muzeja lepnums ir Doma baznīcas drupas.

Baznīca sākta celta 1152.gadā, celtniecība pabeigta 1200.gadā. Pēc reformācijas,1537.gadā baznīca tika pievienota Oslo bīskapijai, kā rezultātā Hamar bīskapija zaudēja ienākumus, statusu un funkcijas. Sākās baznīcas pagrimums. 1567.gadā Ziemeļu septiņgadu kara laikā, zviedru karaspēks uzspridzināja blakus esošo bīskapa pili – cietoksni. Liesmas pārmetās uz baznīcu. Pilnībā nodega baznīcas jumts un iebruka velves. Vēlākajos gados bija centieni baznīcu atjaunot, bet neveiksmīgi.

1985.gadā drupas tiek iepakotas plastmasā, lai kaut nedaudz tās pasargātu no mitruma un sala. Publikai skaistās baznīcas drupas atkal bija skatāmas 1998.gadā, kad pār tām tika uzbūvēts stikla kupols tērauda balstos. Šodien tur baudāmas aizrautīgas ekskursijas un gida dziedājumi. Šajās telpās notiek arī laulības un kristības, kā arī dažādi pasākumi un koncerti.

Bīskapa pils – cietoksnis

Blakus bazncai atradās bīskapa pils – cietoksnis. Tas bija celts tā, lai uzbrukuma rezultātātā ilgāku laiku varētu izdzīvot ielenkumā. Tur bija trīs akas, ceptuve, vīna pagrabi un citas telpas. Jau pieminētā zviedru uzbrukuma laikā pils – cietoksnis tika tik stipri iznīcināts, ka to nebija iespējams atjaunot. Uz cietokšņa drupām 18.gadsimtā tika izveidota viena no Norvēģijas lielākajām fermām. Otrā Pasaules kara laikā saimniecība beidza pastāvēt un ēku stāvoklis bija kritisks, ka tika pieņemts lēmums tur izveidot muzeju.

Citas muzeja ēkas

Muzeja teritorijā ir skatāmas arī dažādas reģiona dzīvojamās un sabiedriskās ēkas.

Gastropub Heim

Rezervējot viesnīcu, paļaujos uz mājas lapā rakstīto, ka vakariņas ir iespējams pasūtīt viesnīcas restorānā.

Patiesi šoks, kad ierodoties viesnīcā, saņemam ziņu, ka restorāns ir slēgts. Tante Google saka, ka pilsētas labākais restorāns ir Stortorvet Gjestgiveri Hamar. Bet, kā Jūs domājat, vai tur ir iespējams rezervēt galdiņu šajā sestdienā? Nu protams, ka nē. Tad izvēle “krīt” uz citu ēstuvi, bet ak tu neraža, šajā restorānā ir “samazināta” ēdienkarte, jo restorāns pārceļas uz citu pilsētu.

Piektdienas vakarā dodamies gulēt, nezinot, kur ieturēsim vārda dienas vakariņas.

Bet sestdien, pēc pastaigas gar ezeru un pa muzeju, izmetam līkumiņu pa pilsētas centru (vecpilsētu?).

Ejam garām vienai no daudzajām ēstuvēm. Viens no skatlogiem vīru uzrunā, bet es, ieraugot vārdu pub, prieku neizrādu.

Pārsimts metrus uz priekšu atrodas Matkvartalet. Reklāmas stāsta, ka tur ir delikatešu veikali un labas ēstuves. Reklamēt jau var, bet, ja tas attiecas uz ēstuvēm, tad tāds ielu ēdiens un ikdienas ēstuves vien tur ir.

Diena iet uz vakarpusi, bet kur vakariņosim? Dodamies atpakaļ uz to pabu. Ieejot iekšā, mūs sagaida kā restorānā. “Vārds pa vārdam” ar viesmīli, kā arī interjers un atmosfēra pārliecina, un rezervējam galdiņu.

Un atnākot vakariņās, esam priecīgi bez gala. Šeit ir laba restorāna līmeņa serviss un ēdienkarte (cenas arī). Atmosfēra – fantastiska. Visi galdiņi ir aizņemti, bet mēs tiekam pavadīti pie mūsu, pēcpusdienā rezervētā galdiņa. Miers un mājīgums. Galdiņš atrodas ar skatu uz laukumu. Vērojam pilsētiņas “nakts dzīvi” un baudām gardo maltīti un alu.

Jā! Alu! Es pēc pirmās pieklājīgās vīna glāzes vēlos nobaudīt kādu alu no ļooooti lielā alus klāsta. No aliem saprotu neko. Tāpēc viesmīlim saku, ka vēlos tādu, kas nav dzidrs, un kas varētu būt no Vācijas vai Čehijas. Neatceros alus nosaukumu, kuru man piedāvāja, bet garšoja fantastiski. Varbūt būtu nevēlējusies to citroniņa notiņu, bet alus ir tik garšīgs, ka pasūti glāzi nr. 2.

Par to citrona notiņu.. Visticamāk, viesmīļa redzējumā, biju “sieviete parastā”, kurai garšotu klasiskas lietas + citroniņš.

Citas ainiņas no pastaigas pa pilsētu

Ātrslidošanas halle Vikingskipet

Svētdien, mājupbraucot, piestājam pie Vikingu kuģa (Vikingskipet) (karte).

Viens no norvēģu lielākajiem lepnumiem, protams ir ziemas olimpiskās spēles, kas notika 1994. gadā Lillehammer. Bet, ne visas medaļas tika izcīnītas šajā pilsētā. Hamar tika uzbūvēts mākslīgā ledus stadions, kurā sacentās ātrslidotāji. Ēka tika uzbūvētā kā apgāzts vikingu kuģis, līdz ar to arī šis ēkas nosaukums.