Baznīca un reliģija

Norvēģijā baznīcu patiešām ir daudz. Tās ir katrā apdzīvotā vietā, un nekļūdīšos, ja teikšu, ka arī katrā pilsētas mikrorajonā, citos – pat vairākas.

Līdz 1536./1537.gadam Norvēģijas baznīca bija Romas katoļu baznīca. Reformācijas rezultātā Dānijas – Norvēģijas ūnija lauza attiecības ar Romas katoļu baznīcu un ieviesa luterticību.

1814.gada 17.maijā pieņemtajā Norvēģijas pamatlikumā (grunnlov) tika noteikts, ka Norvēģu baznīca (Den norske kirke) ir Evanģēliski luteriskā baznīca. Tas nozīmēja, ka tā ir pakļauta parlamentam (storting) un valdībai (regjering), un, ka karalis ir baznīcas simboliskais vadītājs.

Tikai pēc pamatlikuma aktualizēšanas 2012.gada 21.maijā, tika noteikts, ka Norvēģu baznīca kļūst par tautas baznīcu (nav valsts oficiālā baznīca), bet finansējums no valsts budžeta līdzekļiem tiek saglabāts, kā arī tas, ka  karalis vairs nav baznīcas simboliskais vadītājs, tomēr viņam ir jāpieder Norvēģu baznīcai.

IMG_3113
Rjukan baznīca

Lai gan baznīcas un reliģijas loma mūsdienu norvēģu sabiedrībā mazinās, tautai joprojām ir stipras saites ar baznīcu un tiek ievēroti dažādi reliģiskie rituāli un svinēti reliģiskie svētki.

Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja datiem (Statistisk Sentralbyrå (SSB)), 2017.gadā Norvēģu baznīcā bija 3 740 920 biedru, kas ir 70,6% no iedzīvotāju skaita (Norvēģijā šodien ir gandrīz 5 300 000 iedzīvotāju).

Runājot par Norvēģu baznīcu, 2017.gadā vairāk kā puse jaundzimušo (53,6%) tika kristīti, 57,9% no piecpadsmitgadīgajiem jauniešiem tika iesvētīti, izvadīti 88,2% mirušo, un laulāti 7 331 pāris.

Iesvētības

Katru pavasari tie ir lieli svētki gan jauniešiem, gan viņu ģimenēm. Sabiedriskajos medijos tiek diskutēts par dāvanu veidiem un apmēriem, ko pasniegt “jaunajiem pieaugušajiem”, tiek vilkti bunad (tautas tērpi) un klāti galdi. Lai gan iesvētības ir reliģisks rituāls, mūsdienās tas vairāk tiek uzskatīts kā rituāls pārejai uz pieaugušo pasauli. Norvēģu baznīcā parasti iesvētības notiek pavasarī un iesvētīti var tikt jaunieši, kuri ir vismaz 14 gadus veci.

Svētku dienas un svētdienas

img_0216
Ziemassvētku dievkalpojums Røros baznīcā

Norvēģijā kristīgie svētki, miers tajos un svētdienās ir noteikts ar likumu – Lov om helligdager og helligdagsfred. Likuma mērķis ir aizsargāt dievkalpojumus un sabiedrības mieru šajās dienās.

Kā svētku dienas ar šo likumu ir noteiktas visas svētdienas, Zaļā ceturtdiena (skjærtorsdag), Lielā piektdiena (langfredag), Pirmās Lieldienas (første påskedag), Otrās Lieldienas (annen påskedag), Kristus debesbraukšanas diena (Kristi Himmelfartsdag), Pirmie Vasarsvētki (første pinsedag), Otrie Vasarssvētki (annen pinsedag), Pirmie Ziemassvētki (første juledag) un Otrie Ziemassvētki (annen juledag), kā arī Jaungada diena (nyttårsdag).

Šis likums arī nosaka, ka tirdzniecības vietām, ar nelieliem izņēmumiem, šajās dienās ir jābūt slēgtām.

Stavkirke – koka baznīca

 

Attēlā – Heddal stavkirke, Norvēģijā lielākā koka baznīca. Baznīcas celšanas gads nav precīzi zināms, bet tiek uzskatīts, ka tā celta 1200.gadu pirmajā pusē.

Norvēģijā viduslaikos daudzas kristiešu baznīcas tika celtas no koka. Lielākā daļa koka baznīcu tika uzceltas laikā no 1150. līdz 1350.gados. Dažādos avotos tiek minēts dažāds uzcelto koka baznīcu skaits – no 750 līdz pat 2000. No tām 28 ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Baļķi, no kuriem tika celtas baznīcas, bija sausi priežu baļķi, kas bija bagāti ar sveķiem. Lai tādus baļķus iegūtu, vairākus gadus pirms priedes nogāšanas tai tika nocirsta galotne vai ap stumbru gredzenveidā virs saknēm izcirsta miza, lai koks nokalstu, un, lai uzkrātos liels sveķu daudzums.

Koka baznīcas bieži ir bagātas ar kokgriezumiem.

Sjømannskirken jeb Jūrnieku baznīca

Tā ir norvēģu baznīca ārzemēs, kas ir patstāvīga un brīvprātīga organizācija, sociāla un kultūras tikšanās vieta, kur norvēģiem satikties ārzemēs. Sjømannskirken ir visos kontinentos.

Man ar Sjømannskirken vārdu visvairāk asociējas šīs baznīcas vafeles, kas man garšo vislabāk.

Humānistu asociācija – Human – etisk forbund

Kā lielākajā daļā pasaules, arī Norvēģijā, baznīcas un reliģijas nozīme mūsdienu sabiedrībā mazinās. Lai arī ļaudis vairs nevēlas būt piesaistīti baznīcas rituāliem un reliģijai, rituālu nozīme cilvēkiem ir bijusi svarīga jau no laikiem, kad cilvēks dzīvoja alās. Tāpēc vieta tukša nepaliek un 1956.gada 9.aprīlī Oslo tiek dibināta Humānistu asociācija (Human – etisk forbund).

Tā ir humāni ētiska dzīves redzējuma organizācija, kas brīžiem grūti nošķirama no reliģijas. Proti, kristību ceremonija tiek aizstāta ar jaundzimušā vārda došanas svētkiem (navnefest), iesvētības nav mainījušas nosaukumu un tiek sauktas arī par civiliesvētībām (borgelig konfirmasjon). Tāpat šajā organizācijā var noslēgt laulības un izvadīt aizgājējus.

Tā, piemēram, 2018.gada pavasarī iesvētībās tika iesvētīti 18,6% no piecpadsmitgadīgajiem jauniešiem.

Saistītie raksti:

Par Norvēģijas vēsturi – Politiskā vēsture īsumā

Par bunad (tautas tērpiem), pamatlikuma (grunnlov) pieņemšanu – Nacionālā diena – 17.maijs

Par Meteņiem – Fastelavn jeb Meteņi

Par Lieldienām – Lieldienas

Par Adventu un Ziemassvētkiem – Advents un Ziemassvētki

Sjømannskirken vafeles – Norvēģu virtuve

Røros baznīca – Kalnraču pilsētiņa Røros

Rjukan baznīca – Rjukan un Gaustatoppen

Vairāk:

Par Norvēģu baznīcu – WikipediaRegjeringen

Par Humānistu asociāciju (Human-Etisk Forbund (HEF)) – Wikipedia

Par stāvbaļķu baznīcām  – visu Norvēģijas stāvbaļķu baznīcu mājas lapa stavkirke.no, Store norske leksikon, Wikipedia, Norsk folkemuseum

 

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: