Tautastērps un bunad

Tautastērpa jēdziens

Norvēģijā jēdziens tautastērps ir nedaudz savādāks kā Latvijā un citur pasaulē. Un šodien, ja Jūs kāda norvēģa “tautastērpu” nosauksiet par tautastērpu, noteikti saņemsiet aizrādījumu, ka tas nav tautastērps, bet bunad.

Par tautastērpu norvēģi sauc tērpus, kas tika valkāti līdz 19.gadsimta sākumam, kad sākās industrializācija.

Pirmsindustrializācijas laikmetā Norvēģijā bija dažādi tautastērpi, kas precīzāk būtu saucami par tautas tērpiem, jo tos vairāk valkāja lauku ļaudis, zemnieki. Tie bija ļoti dažādi, jo katram ciemam bija savi raksti, piegriezumi un noteikumi, kā tērpi valkājami un kombinējami. Tērpi tika iedalīti arī ikdienas tērpos un svētku tērpos.

Lielās politiskās, ekonomiskās un sociālās pārmaiņas 1800.gados izmainīja tradīcijām bagāto zemnieku sabiedrību. Fabriku audumi, modes žurnāli, piegrieztnes un šujmašīnas bija pieejamas lietas un izmainīja tautas ikdienu, tai skaitā, ģērbšanās stilu.

Bunad

DSC02925

Laikā, kad tautas tērpi izzuda, valstī sāka uzplaukt nacionālais romantisms, un 1840.gados uz zemnieku kultūru skatījās kā kaut ko ļoti vērtīgu. Mākslinieki sāka darināt sev tērpus, iedvesmu un motīvus smeļoties no zemnieku tērpiem. Ar laiku arī pārējā sabiedrība izrādīja savu nacionālo piederību šajos jaunajos tērpos. Tā tautastērpi atkal kļuva aktuāli, bet jau citā formā un saturā.

Ap 1900.gadu etniskais nacionālisms (kustība Norskdomsrørsla), kas galvenokārt bija pret ūniju ar Zviedriju, vēlējās atjaunot veco zemnieku kultūru, kas jau gāja zudumā. Tas vairs nebija romantiskais fanātisms, bet vēlēšanās atgriezt tautiskās tradīcijas un kultūru atpakaļ ciemos.

Ar tā laika kultūras darbinieci Hulda Garborg priekšgalā, kura šodien tiek saukta par bunad krustmāti, kustībai Norskdomsrørsla tautas tērpi bija svarīgs elements kultūrpolitiskajā cīņā. No lādēm tika celti ārā vecie tautastērpi, kā arī tika darināti jauni , kuros bija veco tērpu elementi. Tā radās jaunais svētku un svinību tērps, kas lielākā vai mazākā mērā līdzinās vecajiem tautas tērpiem, un šis tērps iegūst nosaukumu bunad.

Šos jaunos tērpus sākotnēji valkāja intelektuāļi un nacionāli orientēti ļaudis. Tautā tas populārs kļuva 1930.gados un īpaši – pēc kara.

Un nu jau gandrīz 150 gadus norvēģi valkā bunad. Ja citās Eiropas valstīs tautastērps tiek vilkts dejojot tautas dejas, tad Norvēģijā to valkā lielākā daļa norvēģu – gan jauni, gan veci. Mūsdienās bunad ir populārs kā nekad agrāk. Tas tiek vilkts dažādos svētkos un svinībās, visbiežāk iesvētībās, Norvēģijas Nacionālajā dienā (17.maijā), vidusskolu svinīgajā noslēguma ceremonijā, u.c.

Bunad ir ļoti dažādi, jo “katrs” nostūris un ciems ir radījis savu tērpu. Ir zināmi apmēram 450 bunad veidi.

Norvēģi parasti valkā tā reģiona bunad, no kura nāk viņu senči, vai arī tā reģiona bunad, kurā dzīvo.

Šodien Norvēģijā dzīvo vairāk kā 5 300 000 iedzīvotāju, no tiem, apmēram 2,5 miljoniem, ir bunad.

Tomēr attiecībā uz tautastērpiem Norvēģijā ir izņēmums. Sāmu teritorijās dzīvojošie sāmi ir saglabājuši savus tautastērpus un tie nav pārtapuši par bunad.

Oslo bunad

Jauni bunad tika radīti arī vēlāk. Tā, piemēram, 1947.gadā tirdzniecības veikalu ķēde Steen & Strøm, par godu savai 150 gadu jubilejai radīja jaunu bunad – Oslo bunad. Tas ir veidota pēc tāda paša principa kā citi bunad un izšūts ar savvaļas ziediem, kas aug upes Akerselva krastos (šī upe tek caur Oslo).

Strīda ābols

Un tie ir vairāki. Lai kā norvēģi vēlētos saglabāt bunad pilnīgi nemainīgu, tomēr arī mūsdienu ekonomiskā sistēma un “modes tendences” dara savu.

Vai Ķīnā ražotu bunad var saukt par bunad?

Norvēģijā ražots bunad maksā no 20 000 līdz 40 000 nok. Ne visiem tas ir “pa kabatai”, tāpēc iedarbojas ekonomikas likumi, un, kur ir pieprasījums, tur arī – attiecīgs piedāvājums. Lai samazinātu bunad ražošanas izmaksas, tas bieži tiek darināts valstīs, kurās izmaksas ir zemākas. Visvairāk šādi bunad tiek ražoti Ķīnā, Taizemē un Igaunijā. Un te nu pirmais strīda ābols, vai ārzemēs ražotu bunad var saukt par bunad. Jo īsts bunad ir darināts Norvēģijā, no Norvēģijā iegūtiem materiāliem un izejvielām. Viens no daudzajiem rakstiem par šo tēmu Dagsavisen rakstā – Bunadssøm settes ut til lavkostland som Kina, Thailand og Estland

Vai ir pieļaujamas savādākas matu rotas?

Viena no bunad sastāvdaļām ir galvas segas (cepures, lakati, “kapucītes”) un matu lociņi. Un šeit jau atkal priekšā lētums un ērtums. Un atkal strīda ābols – vai drīkst nevalkāt galvas segas un “modernizēt” matu rotas. Vairāk NRK rakstā – Bunadsekspert om det moderne tilbehøret: – Risikerer at tradisjonen vannes ut

Bunad alternatīva – lēts “pakaļdarinājums”?

Mūsdienās daudzi iegādājas bunad līdzīgu tērpu lielveikalos un tie tiek saukti par svētku tērpiem. Parasti šos tērpus iegādājas bērniem, jo bērni aug ātri. Tomēr arī daudzi pieaugušie izvēlas šos svētku tērpus.

Protams, ka “tas nav pieļaujams”, saka vieni. Bet citi ir sašutuši, ka bunad ir kļuvis par statusa apliecinošu elementu. Ne visiem to ir iespējams iegādāties, tāpēc, lai radītu “piederības” un svētku sajūtu, tiek pirktas bunad “kopijas”. Vairāk TV2 rakstā – Bunad-alternativet blir stadig mer populært

Un šeit “kopsavilkums”, kādas novirzes ir pieļaujamas un kādas nav pieļaujamas – Ekspertene har talt – dette må du IKKE bruke til bunaden

Bunad policija

Jā, jā, 2018.gadā bija arī tāda policija, kas tagad ir nosaukta demokrātiski – Norges Bunadshåndverkere. Apvienība pulcē uzņēmumus un privātpersonas, kuri vēlas saglabāt tradicionālo rokdarbniecību un lokālo bunad un to piederumu ražošanu. Apvienības mājas lapā reģistrētie bunad ražotāji garantē, ka viņu tērpi ir ražoti Norvēģijā.

Bunad vērtība

Un šeit es nedomāju to vērtību, kas mērāma naudā. Bunad bieži ir īpaši ar to, ka tie tiek mantoti no paaudzes paaudzē, ka tie ir īpaši darināti, utml. Un šeit vienas ģimenes stāsts. 2014.gada janvārī apdzīvotā vietā Lærdal izcēlās traģisks ugunsgrēks, kurā tika bojātas 60 mājas, no kurām 42 nodega pilnībā. Viena no ģimenēm dalījās pārdzīvotajā nelaimē. Viņiem bija tikai dažas minūtes laika, lai izglābtu svarīgāko, to lietu skaitā bija bunad. Visu stāstu var izlasīt TV2 – Bunad, sølv og fotoalbum er alt Amalie har igjen un VG – Fikk kun reddet ut det viktigste – mistet alt

Populārākie un skaistākie bunad

Lūk daži raksti ar smukām bildēm par populārākajiem un skaistākajiem bunad:

VG – Norges mest populære bunader

Dagbladet – Hvilken bunad er Norges fineste?

Svētku tērps fantasistakk

Mūsdienās populārs ir arī svētku tērps, kas tiek radīts, smeļoties idejas no bunad, bet tas nekādā gadījumā nav “uzlabots” bunad. Šajos tērpos, līdzīgi kā bunad ir ieguldīts liels darbs, tāpēc arī to cena ir līdzīga – no 25 000 līdz 50 000 nok. Vairāk rakstā Designer Eva Lie om fantasistakker: – Det finnes ingen regler

Informāciju smēlos:

Norsk institutt for bunad og folkedrakt

Store norske leksikon

Wikipedia

Norske bunader

by Solvita Pietkune

%d bloggers like this: