Røros ir sena kalnraču pilsētiņa (patiesībā apdzīvota vieta, bez pilsētas statusa), kas sāka veidoties 1600.gados. Vēl 17.gadsimta sākumā šis reģions bija ļoti maz apdzīvots – neliels skaits lauku sētas, kuru iedzīvotāji reģionu galvenokārt izmantoja vasaras ganībām, zvejošanai un medniecībai.

Leģenda vēsta, ka mednieku medīts ziemeļbriedis paspēris gaisā akmeni, kas saulē uzmirdzējis, un tā tika atklāts, ka reģionā ir bagātas vara rūdas atradnes.

1644.gadā sākās pirmie izrakumi un 1646.gadā tika dibināta Røros (citos informācijas avotos tiek minēts, ka Røros ir dibināta jau 1644.gadā).

2016.gada 1.janvārī pilsētiņā bija 3 818 iedzīvotāju.

Røros reģionā vara rūda tika iegūta 333 gadus. Raktuve Olavsgruva tika slēgta 1973.gadā, bet uzņēmums bankrotēja 1977.gadā, gadu vēlāk slēdzot arī pēdējo raktuvi Nordgruvefeltet.

No 1980.gada Røros pilsētiņas daļa Bergstad un no 2010.gada arī apkārtējais reģions Circumferensen ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojumā.

Røros ir apmēram 630 m virs jūras līmeņa.

Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir viena no aukstākajām vietām Norvēģijā. 1914.gada 13.janvārī tika reģistrēts aukstuma rekords – 50,4 °C.

Røros atrodas 400 km uz ziemeļiem no Oslo , netālu no Zviedrijas robežas – karte.

Aktivitātes un pasākumi

Šodien Røros un reģionā ir attīstīts tūrisms. Røros gada laikā apmeklē apmēram 1 000 000 tūristu, kuri brauc apskatīt gan kalnraču pilsētiņas vēsturisko daļu Bergstad un aplūkot raktuves, gan izbaudīt aktīvā tūrisma iespējas – skaistus velo un pārgājienu maršrutus vasarā, slēpošanu ziemā, kā arī vizināšanos suņu un ziemeļbriežu vilktās ragavās.

Katru gadu decembra sākumā Røros tiek rīkots populārākais Ziemassvētku tirdziņš Norvēģijā – Julemarked, uz kuru tiek organizēts pat papildus lidmašīnu reiss no Oslo.

Savukārt februārī ir lielais gadatirgus Rørosmartnan, kuru katru gadu apmeklē apmēram 70 000 apmeklētāju, lai piedalītos dažādos kultūras pasākumos un andelētos. Šis tirgus notiek jau no pašiem pilsētiņas pirmsākumiem.

Februārī tiek rīkota arī viena no pasaulē skaistākajām suņu pajūgu skriešanas sacensībām, kurās piedalās pasaules spēcīgākie, jo distance, kas sākas ieliņā Kjerkgata, ir 600 km gara un šķērso 8 komūnas – Femundløpet.

Vairāk par dažādiem pasākumiem un aktivitātēm skatīt zemāk – Noderīga informācija.

Kur nakšņot?

Røros bija viena no vietām, kuru patiesi vēlējāmies redzēt un piedzīvot, un sanāk tā, ka turp dodamies sagaidīt Ziemassvētkus.

Bet lielākā problēma izrādās ir rezervēt viesnīcā numuriņu – viss aizņemts. Sākotnēji raugāmies Røros Hotell virzienā, jo tā ir vienīgā pilna servisa viesnīca Røros – baseins, pirts, skaistumkopšana, kā arī salīdzinoši nesen remontēta. Bet šeit pilnīgi bez variantiem – vietu nav.

Vēl ir iespēja dzīvot dažādās viesu mājās, kempingos un hitās (hytte – mājiņa kalnos, vasarnīca) pat vairāku desmitu kilometru attālumā no Røros. Esam “paši uz saviem riteņiem”, bet šādi varianti šoreiz nevilina, jo neplānojam citas attiecīgas aktivitātes.

Jau rādās, ka Ziemassvētkus sagaidīsim Oslo, bet izdodas “nomedīt” brīvu numuriņu Bergstadens Hotel. Sākotnēji raucam degunu, jo no interneta dzīlēm esam izsmēluši informāciju, ka istabiņas varētu būt augstāka standarta un ne vienmēr apmeklētāji ir bijuši apmierināti ar tīrību. No tām pašām interneta dzīlēm izsmeļam, ka tiek slavētas tīrās vannas istabas, brokastu bufete un viesmīlība. Variantu nav un ar labu sajūtu, ka naktsmājas būs, “ņemam ciet”.

Jā, internetā iegūtā informācija par viesnīcu lielā mērā apstiprinās. Istabiņām un gaiteņiem, iespējams, neveiksmīgs dizains, līdz ar to, varbūt, nav tās “īpašās viesnīcas sajūtas”, kas ir daudzu gaidas. Dušas telpa un tualete ir gaiša, tīra un silta.

Arī par brokastīm taisnība – patiešām garšīgi un daudzveidīgi. Akcents uz vietējo ražotāju produkciju – gan medījumi, gan dažādas zivis, gan piena produkti, gan sulas un dzērieni. Tiekam lutināti arī ar tikko ceptām vafelēm un mazām pankūciņām (lapper).

Ziemassvētku mielasts viesnīcas restorānā ir organizēts bufetes veidā – katrs liek šķīvjos ko vēlas un cik vēlas. Apzīmējums “galdi lūza no ēdienu bagātības” ir īstais apzīmējums un nobaudīt spējām tikai nelielu daļu. Ļoti plašā izvēlē norvēģu tradicionālie Ziemassvētku ēdieni, kā arī vietējo ražotāju produkcija. Mmmmm!

Toties nākamajās vakariņās ir tikai viens trīs ēdienu komplekts, bez izvēles iespējām (puķkāpostu biezzupa, paltuss ar piedevām un panna cotta ar konjaku).

Tā kā ir Ziemassvētki, viesnīcas personāls ir parūpējies par attiecīgu atmosfēru. Viesnīcas hallē, kas manuprāt ir skaistākā viesnīcas telpa (ar dažādu stilu masīviem ādas zviļņiem un sofām, kā arī ar kamīnu), gan Ziemassvētku vakarā, gan Pirmajos Ziemassvētkos var paklausīties norvēģu šlāgeri “dzīvajā”, “pašīberēt” vai vienkārši baudīt svētkus un rūķa izdarības, un atmosfēru, malkojot bārā pasūtītu dzērienu vai smeķējot vietējās alus darītavas brūvējumus. Turpat, starp ēdienreizēm, tiekam cienāti ar karstvīnu, augļiem un cepumiem “par velti”.

Viesnīcai ir arī stāvlaukums viesu mašīnām.

Un pavadot viesnīcā vairākas dienas secinām, ka ar viesnīcu ir “paveicies par visiem 100” – atverot durvis uzreiz nokļūstam pasakā un pēc aktīvas staigāšanas pa pilsētiņu un raktuvēm ir patīkami, ka viesnīca ir blakus (uz otru viesnīcu vēl gabaliņš būtu ejams).

Røros baznīca
Røros kirke jeb Bergstadens Ziir

Baznīca celta pilsētiņas “pašos ziedu laikos” 1784.gadā. Viena no lielākajām baznīcām Norvēģijā – 1600 sēdvietas.

Ziemassvētku vakara dievkalpojuma laikā nav brīvu sēdvietu un visu dievkalpojuma laiku (1h) nostāvu kājās.

Arī Pirmajos Ziemassvētkos nevāļājamies pa viesnīcu, bet aizejam uz rīta dievkalpojumu. Šoreiz tas nav tik kupli apmeklēts, bet dievkalpojuma laikā tiek kristīts bērniņš.

Ja līdz šim sievieti – mācītāju atbalstīju demokrātijas vārdā, tad pēc šī dievkalpojuma esam pārliecināti, ka ir lietas, ko spēj tikai sieviete. Kristību laikā bērniņš ir nemierīgs, bet tad mācītāja paņem viņu rokās, iet pa saules pielieto baznīcu un runā ar bērniņu, ka šī tagad ir viņa draudze, utt. Bērniņš nomierinās un sāk glāstīt viņas seju – emociju pārbagātība.

Dievkalpojumu vadīja divi mācītāji – vīrietis un sieviete. Vienu lūgšanu skaita (dzied) divbalsīgi – pilnīga harmonija!

“Galvenās” ieliņas

Kjerkgata (uz šīs ielas atrodas Røros baznīca), Bergmannsgata, Mørkstugata – daudzas ēkas, kas iekļautas UNESCO kultūras mantojumā. Un, protams, veikali un veikaliņi, kafejnīcas un ēstuves, valsts un pašvaldības iestādes, mākslinieku darbnīcas.

(Apraksta turpinājums zem bildēm)

Un tad, pa kādu no mazajām šķērsieliņām, uz Lorentz Lossius gata un Norvēģijas garākās upes Glomma virzienā, kas savu tecējumu sāk no netālu esošā Aursunden ezera (ja neņem vērā pietekas).

(Apraksta turpinājums zem bildēm)

Sleggveien. Zviedri šo ieliņu dēvē par Pepijas Garzeķes ieliņu, jo viena no filmas epizodēm filmēta tieši šeit. Šī ieliņa pilnībā pieguļ raktuvēm. Šeit dzīvoja amatnieki, skandināvijas romi, vientuļnieki un nepastāvīgi nodarbināti laukstrādnieki. Izejot šo ieliņu, uzreiz var uzkāpt kalnā (raktuvēs), no kura paveras skaisti skati uz Bergstaden un Røros apkārtni.

(Apraksta turpinājums zem bildēm)

Raktuves un vara kausētava (Smelthytta)

Jau no “centra” mazajām ieliņām pavērsies pasakains skats uz raktuvēm un pašām senākajām ēkām.

(Apraksta turpinājums zem bildēm)

Kā nokļūt

No Rīgas ar lidmašīnu uz Trondheim vai Oslo – Norwegian vai airBaltic

No Oslo ar lidmašīnu – Widerøe

No Trondheim ar autobusu – AtB

No Oslo (ar pārsēšanos) un Trondheim ar vilcienu – NSB

Ar mašīnu

Mēs no Oslo dodamies  pa sauszemi – E6 un RV3 via Elverum.

Pasaulē lielākais alnis

Uz ceļa RV3 Valsts ceļu dienests (Statens vegvesen) ir izveidojis atpūtas vietu ar pasaulē lielāko alni. Tas ir 10 m augsts un domāts, lai uz vienmuļā un garā ceļa “piespiestu” autovadītājus apstāties un atpūsties. Adrese – 1860, RV3, 2476 Atna (Bjøroa atpūtas vieta Stor-Elvdal).

Alternatīvie ceļi no Oslo:

• RV28 via Trysil un skaisto Femundsenden,
• via Lillehammer.

Noderīga informācija

!!! Atcerieties, ka Norvēģijā svētku dienās un brīvdienās “viss” ir slēgts. Mēs Røros apmeklējām pašos Ziemassvētkos, un neskatoties uz to, ka viesnīcas ir pilnas ar tūristiem un atpūtniekiem, slēgti ir visi veikali un ēstuves, kā arī muzeji un raktuves (Smelthytta un Olavsgruva).

Labi apraksti par ieliņām, ēkām un raktuvēm – http://www.bergstaden.org/no/

Røros Pasaules kultūras mantojums – www.verdensarvenroros.no

Ko redzēt un darīt Røros, arī naktsmājas – Destinasjon Røros un Visit Norway

Røros muzejs – Røros museet

Røros baznīca jeb Bergstadens Ziir – Røros kirke un Wikipedia

Røros Wikipedia

Røros Bergstad og Circumferensen Wikipedia

Fakti par Røros komūnu Store norske leksikon

P.S.

Zināju, ka būs skaisti, bet redzētais pārspēja visas gaidas!

Un vēl – Røros piestāv ziema!