Pēc būtiska naftas cenu krituma pirms dažiem gadiem, bezdarba līmenis Norvēģijā paaugstinājās. Šobrīd darba tirgus ir stabilizējies. Samazinās arī bezdarbs.

Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja (Statistisk sentralbyrå (SSB)) datiem, bezdarba līmenis 2018.gada pirmajā ceturksnī ir 3,9%, bet, ja skatās iebraucēju grupu, tad  no Norvēģijā esošajiem iebraucējiem, 2017.gada ceturtajā ceturksnī 6,6% iebraucēju ir bez darba.

Aktuālākā informācija:

SSB statistika par nodarbinātību

SSB statistika par iebraucēju nodarbinātību

SSB pētījums par darba spēku

KommuneProfilen mājas lapā ir pārskatāmi sagatavota informācija par bezdarba rādītājiem filkēs, reģionos un apdzīvotajās vietās. Informācija sagatavota pamatojoties uz NAV datiem: Bezdarba rādītāji reģionos

Saskaņā ar NAV un citu kompetentu speciālistu personāla vadības jomā sniegto informāciju, publiski tiekot izsludināti tikai apmēram 30% brīvo darba vietu.

Tāpēc Norvēģijā, darba meklēšanā, ļoti svarīgs ir draugu, radu, paziņu, kolēģu loks, kā arī kontakti sociālajos tīklos un citur. Norvēģu valodā šo jēdzienu apzīmē ar vārdu nettverk – tīkls.

Norvēģijā ļoti attīstīta ir darba spēka aizvietošanas sistēma, proti, ja kāds darbinieks kādu iemeslu dēļ nav darbā (slimība, atvaļinājums, u.c.), tad viņa vietā uz attiecīgo laika periodu tiek pieņemts aizvietotājs (vikar). Uzņēmumi un organizācijas vai nu pašas izsludina šādas vakances, vai arī izmanto kompānijas, kas sniedz attiecīgus pakalpojumus – nodrošina ar darba spēku (bemanning), izīrē darba spēku (personalutleie), sniedz darba spēka aizvietošanas pakalpojumus (vikartjenester).

Un vēl ir iespēja strādāt nepilnu darba laiku (deltid), kas ir ļoti izplatīta prakse Norvēģijā.

Iespējams, ka Norvēģijas ziemeļu reģionos ir lielākas iespējas atrast darbu, jo īpaši mazkvalificētiem strādniekiem. Augstāk apskatāmie statistikas dati par zemāku bezdarba līmeni attiecīgajos reģionos neliecina, bet sabiedriskajos medijos ir informācija, ka ļoti nepieciešamas attiecīgas darba rokas.

Norvēģijas valsts televīzija (NRK) ir sagatavojusi reportāžu par dzīvi Båtsfjord, kas sevi dēvē par zvejniecības galvaspilsētu. Darba devēji ir atkarīgi no iebraucēju darba spēka, jo darba apstākļi ir smagi – auksts, slapjš, fiziski smags un monotons darbs. Arī klimats ir atbilstošs tam, kāds tas ir aiz Polārā loka. 25% iedzīvotāju ir iebraucēji un pašvaldībā jau ir ievēlētas trīs iebraucēju sievietes – no Krievijas, Polijas un Lietuvas.

NRK reportāža par dzīvi Båtsfjord.

Un šeit līdzīgs raksts par sezonas darbiem zivjsaimniecībā pilsētiņā Andenes. Ar pieredzi dalās ģimene no Klaipēdas  – Har pappa gjemt seg?

Mājas lapas un portāli darba meklēšanai.

Personāla atlases un darba spēka izīrētāju kompānijas.

Interešu un darba devēju organizācijas.