Dažas dienas pirms ceļojuma sanāk braukt garām mūsu ogu un sēņu vietām. Nolemjam “noskaidrot situāciju” un nemaz neesam ne pārsteigti, ne vīlušies, ka melleņu mētras ir tukšas, jo šovasar Norvēģiju ir piemeklējis lielākais sausums un karstums pēdējo 117 gadu laikā.

Tāpēc “plānotā” ogošana nedēļas nogalē nesanāk un nolemjam “izbraukt pie dabas” savādākā veidā. Neliela ideju “vētra” un “nospraužam” maršrutu uz Flåm.

Flåm ir viena no Norvēģijas pērlēm un šī ceļojuma galvenos apskates objektus var raksturot ar vārdiem, kas sākas ar vis – visgarākais, vislabākais, visstāvākais, vislabāk saglabātais un, protams, visskaistākais.

Flåm, tas “noteikti ir” arī Flåmsbanen, vilciens, kas ir viena no lielākajām tūristu atrakcijām Norvēģijā. Skatāmies biļetes, bet gandrīz visas izpārdotas. Atrodam “brīvu vietiņu” ap plkst. trijiem pēcpusdienā, tāpēc pirmās dienas apskates objekti tiek “pielāgoti” vilcienam, proti, tā kā ceļā no Oslo uz Flåm jāpavada gandrīz 6 stundas, tad turpceļu izvēlamies tādu, kur mazāk vilinājumu apstāties.

Pirmā diena

Tā sākas agri, jo agri, jo turpceļā noteikti jāapskata Borgund baznīca un nemānām sevi ar domu, ka nebūs arī citu vilinājumu. Rīta kafija, mašīnas sapakošana un dodamies ceļā.

Tā kā tajā pusē nedaudz ir būts un uz to pusi (no tās puses) ir braukts, tad izvēlamies braukt turp un atpakaļ pa ceļiem, pa kuriem nav braukts vai arī braukts ļoti sen.

No Oslo uz Flåm var doties pa vairākiem maršrutiem, bet, kā jau minēju, mums ir sava pieredze un savi apsvērumi, tāpēc izvēlamies 4. ceļu. No 4. ceļa nogriežamies uz 34. ceļu, virziens Dokka. Šis ceļš iet gar Norvēģijas ceturto lielāko ezeru Randsfjorden, un skaistums neaprakstāms – agrais rīts, zilais un mirguļojošais ezera ūdens, un kalni. Pa ceļam patiesi skaistas lauku sētas, ar to domājot arhitektoniski skaistas ēkas – lielas, senatnīgas, bieži kokgriezumiem bagātas. Ceļojums pašā sākumgalā, tāpēc manī, visticamāk, vēl nav pamodies “tūrists parastais” un bildes paliek neuztaisītas. Vēlāk pat kļūst nedaudz žēl.

Petroglifi pie ūdenskrituma Møllerstufossen

No Dokka turpinām braukt pa 33. ceļu, pēc tam pa E 16, virziens – Fagernes.

Netālu no apdzīvotas vietas Nordsinni, pie ūdenskrituma Møllerstufossen (karte) atrodas akmens laikmeta petroglifi (gravējumi akmenī), kas ir vairāk kā 6000 gadus seni. Kopā ir 14 zīmējumi, no kuriem 11 ir aļņu zīmējumi, bet 2 zīmējumi nav atpazīti.

Vairāk – Wikipedia

Fagernes

Kādu gabaliņu aiz Dokka vairāk ir kalnu skati, ne tik daudz ūdeņu.

Braucot cauri Fagernes (karte), paliekam uz E 16. Pilsētiņa ir fjorda Strondafjorden krastā. Nedaudz “izslāpuši” kalnos, pilsētiņa un fjords ir kā košs sajūtu malks.

Paši šeit nepiestājam, bet pilsētiņā ir ko sadarīt.

Fagernes ir tūristu iecienīta un no tās ved ceļi “visos” virzienos. Šeit ir arī Norvēģijā ceturtais lielākais brīvdabas muzejs Valdres Folkemuseum (karte).

Vairāk par muzeju – Wikipedia

Vairāk par Fagernes – Valdres, Store norske leksikon, Wikipedia

Ezers Vangsmjøsa

Bet nedaudz tālāk, pie ezera Vangsmjøsa (karte), “maisam gals ir vaļā” un Norvēģijas daba baudāma visā krāšņumā. Bez apstāšanās un nokāpšanas pie ezera nu nekādi!

Øye baznīca

Ezera Vangsmjøsa galā nevaram pabraukt garām mazai un skaistai koka baznīciņai Øye stavkirke. Baznīcas sākotnējā ēka celta 1100.gadu beigās vai 1200.gadu sākumā. 1747.gadā tā tika nojaukta, lai uzceltu jaunu baznīcu. 1935.gadā, paplašinot baznīcu, zem tās grīdas tika atrastas 135 labi saglabājušās sākotnējās baznīcas daļas un tika nolemts veco baznīcu uzcelt no jauna. 1965.gada 1.augustā tā tika iesvētīta.

Vairāk – Wikipedia, valdres.no, VisitNorway, Norges kirker, Store norske leksikon

Borgund baznīca

Viens no galvenajiem objektiem, ko vēlējos apskatīt šajā braucienā, bija Borgund baznīca. Redzētas tik daudz bildes un saprasts, ka tā patiešām ir unikāls vēstures piemineklis.

Baznīca Borgund stavkirke (karte) ir vislabāk saglabājusies viduslaiku koka baznīca Norvēģijā. Baznīca celta pēc 1181.gada, visticamāk pirms 1200.gada. Tajā notika dievkalpojumi līdz pat 1868.gadam, kad, turpat blakus, tika uzcelta jaunā baznīca. No 1877.gada vecā baznīca ir populārs tūrisma objekts. Lai baznīcu nosargātu, tika veikti dažādi pasākumi – ieklāta aizsargājoša koka grīda, ar plāksnēm aizsegti rūnu raksti un ierobežota teritorija.

Ieeja baznīcas teritorijā ir par maksu. Ieejas biļetes iegādājamas baznīcas muzeja ēkā, kas ir mūsdienīga celtne. Ar vienu biļeti (uzlīmi) var apskatīt gan muzeja eksponātus, gan pašu baznīcu.

Vairāk – Wikipedia, Fortidsminneforeningen, Stavechurch, Store norske leksikon, VisitNorway, Norske kirker, Riksantikvaren, Norges kirker

Lærdal tunelis

Tālāk ceļš ved arī cauri pasaules garākajam autoceļa tunelim, kas ir 24 509 m garš (karte) un tika atklāts 2000.gadā. Tunelī ir braukšanas ātruma ierobežojums un tas tiek kontrolēts ar foto radariem. Lai braucot cauri garajam tunelim šoferīši nezaudētu modrību, trīs tuneļa vietās, ik pa 6 km, ir izveidotas kabatas ar dekoratīvu apgaismojumu, kas atgādina saullēktu. Šajās kabatās var uz īsu brīdi apstāties un atpūsties, ja nepieciešams. Patiešām skaisti!

Vairāk – Wikipedia

Flåm

Pēc Lærdal tuneļa vēl viens tunelis un tad jau skatam paveras fjords Aurlandsfjorden un tajā esošie kruīzu kuģi.

Vēl viens tunelis un nogriežamies uz Flåm staciju (karte). Skaisti ir bez gala – lielais kalns, upe Flåmselvi ar tirkīzzilo (zaļo) un dzidro ūdeni, kruīzu kuģi Aurlandsfjorden(ā) un gaidas pēc lielā piedzīvojama Flåmsbana (vilciena).

Bet, ak vai! Tādās ļaužu masās un drūzmās neatceros, kad esmu bijusi. “Visiem” ir jāredz Flåm!

Flåm (karte) ir viens no vispopulārākajiem tūristu maršrutiem Norvēģijā. Tā ir neliela apdzīvota vieta ar tikai 400 iedzīvotājiem, kuri pārsvarā dzīvo viensētās. 2017.gadā Flåm apmeklēja 1,4 miljoni tūristi, no tiem  250 000 ieradās ar kruīzu kuģiem. 2018.gadā ir plānots, ka Flåm piestās 153 kruīzu kuģi, kas atvedīs ceturtdaļmiljonu tūristus.

Vairāk – Wikipedia, Visit Norway, Fjord tours, Visit Flam

Stacija Flåm un retro vilcieni

Mūsu ceļojums ar vilcienu sākas un beidzas stacijā Flåm. Stacija atklāta 1940.gadā. Šodien vecajā stacijas ēkā izveidots Flåmsbana muzejs, kura apmeklējums ir par brīvu, ja iegādātas Flåmsbana  biļetes.

Ceļojumam nelielu retro pieskaņu rada vilcienu vagoni, kas būvēti 1950. un 1960. gados. Kādu mēnesi pēc ceļojuma lasu, ka šobrīd ir projekts par jauniem vilcienu vagoniem, kuriem noteikti jābūt ar lielākiem logiem. Pat jumtam jābūt kaut vai daļēji stiklotam, lai labāk varētu baudīt skaistos skatus. Vairāk par šo ieceri var lasīt NRK. Bet tas nebūšot tik drīz.

Vairāk – Wikipedia, Bane Nor, Visit Norway

Flåmsbana

Flåmsbana ir viens no visskaistākajiem vilcienu maršrutiem pasaulē. To atzinuši daudzi pasaulē atzīti ceļojumu topu veidotāji. 2014.gadā Lonely Planet atzina Flåmsbana par labāko vilciena ceļojuma maršrutu.

Flåmsbana ir arī viens no stāvākajiem parasto vilcienu maršrutiem pasaulē, otrs stāvākais Eiropā un visstāvākais Ziemeļeiropā. Tā garums ir 20,2 km, no tiem 5,7 km iet cauri tuneļiem. Kopā ir 20 tuneļi, no kuriem viens ir vairākos līmeņos, lai kāpums nebūtu pārāk stāvs. Stacija Flåm ir 2 moh, bet gala stacija Myrdal ir 866,8 moh. Vidējais kāpums ir 1 m katrus 18 m, lielākais kāpums – 55,6 ‰. Šo maršrutu Flåmsbana paveic apmēram stundas laikā.

Šīs stundas laikā var baudīt upi Flåmselvi, ko vilciens šķērso vairākas reizes, kalnus un to sniegotās galotnes, ieleju Flåmsdalen un ūdenskritumus.

Ūdenskritums Kjosfoss

Ūdenskritums Kjosfoss, manuprāt, ir visskaistākais šī vilciena maršruta piedzīvojums. Pie tā vilciens stāv 5 minūtes (gan turp, gan atpakaļceļā), lai ļaudis varētu izbaudīt gan skaisto un spēcīgo dabu, gan nelielu huldru vilināšanu un mūziku. Ļoti, ļoti skaisti, spēcīgi un iespaidīgi!

(Huldra – mistiska būtne norvēģu mitoloģijā, kura dzīvo mežos un kalnos. Parasti tā ir jauna, skaista sieviete ar zeltainiem matiem un govs asti. Huldras vilina vīriešus mežā, bet, ja mīlestība ir īsta un abpusēja, huldrai aste nokrīt. Huldras var nest arī nelaimi, bet var arī palīdzēt un mierināt.  Vairāk – nordligefolk, Store norske leksikon, Wikipedia)

Vairāk – NSB, Hemsedal, Visit Flam, Wikipedia, Store norske leksikon, Visit Norway, Fjord Norway

Stacija Myrdal

Vilcienam knirkšķot un krakšķot esam nokļuvuši “pilnīgā nekurienē” – gala stacijā Myrdal. Apkārtnē ir tikai dažas mājas. Un uzziņas materiālos lasu, ka uz turieni neved neviens zemes ceļš. Mums tur jāpavada pusotra stunda, jo biļetes atpakaļ esam dabūjuši tikai uz nākamo vilcienu. Pastaigājamies pa peronu, “sagaidām un pavadām” vilcienus uz un no Oslo un Bergen. Ieejam arī stacijas kafejnīciņā nosvinēt mazos svētkus. Vīrs pasūta kafiju un sveler (biezas pankūkas, kas tiek sauktas arī par lapper), bet es baudu mirkļus ar glāzi auksta baltvīna.

Vilciens Oslo – Bergen jeb Bergensbanen

Flåmsbana, patiesībā ir vilciena maršruta Oslo – Bergen, saukts arī par Bergensbanen, atzars. Šis vilciens pietur stacijā Myrdal.

Ļoti populārs Norvēģijas apceļošanas maršruts ir ceļojums ar vilcienu Oslo – Bergen  jeb Bergensbanen, pa ceļam izbaudot arī ceļojumu ar Flåmsbana. Un novērojam, ka daudzas tūristu grupas tā arī dara – kāpj ārā no vilciena Oslo – Bergen un dodas uz Flåmsbana, vai no Myrdal dodas uz Oslo un Bergen.

Vairāk – NSB, Bane Nor, Store norske leksikon, Wikipedia

Atpakaļceļā vēlreiz baudām visu to skaistumu un jau garās dienas nogurdināti atgriežamies stacijā Flåm.

Neliela “personīga” atkāpe

Flåmsbana, manuprāt, ir arī kārtīgs mārketinga produkts. Visticamāk, ka tūristiem, kas Norvēģiju nav izbaudījuši, vilciena maršrutā redzētais ir “Ōooo!”. Bija skaisti. Jo īpaši ūdenskritums Kjosfoss un huldras. Un apziņa, ka braukts pa unikālu dzelzceļu, kas ir inženieru un strādnieku īsts meistardarbs. Bet ir tāda kā neliela vilšanās, jo gaidas “par to reklāmu” bija lielākas. Skaisto skatu baudīšanu aprauj tuneļu sienas, nemitīgā skatu “ķeršana” uz abām vilciena pusēm un ļaužu pilnie vilciena vagoni. Mums abiem sajūtas ir vienādas.

Citas aktivitātes

Flåmsbana maršrutu var “izmīt” arī ar velosipēdu un tos iespējams nomāt. “Visu” brauciena laiku, palaižot garām vilcienu, mums māj smaidīgi velosipēdisti.

No 2018.gada augusta Flåmdalen var izbaudīt arī ekstrēmākā veidā, laižoties lejā no kalna pa trosi. Ziemeļvalstīs garāko zipline var sasniegt, braucot ar Flåmsbana, stacija Vatnahalsen, vai, braucot ar velosipēdu pa ceļu Rallarvegen. Arī velosipēdu un pekeles nolaidīšot lejā pa citu trosi, tā raksta NRK. Troses garums – 1381 m, ātrums – 100 km/h, augstuma starpība – 305 m. Vairāk – Flåm Zipline.

No Flåm var doties arī skaistos izbraukumos ar kuģīšiem, baudot pasakaino fjordu skaistumu.

…

Bet, atgriežoties pie mūsu ceļojuma.. Ir pusseptiņi vakarā un mums vēl jāizdara divas lietas. Vēlreiz vēlamies izbaudīt tiltu bez gala (pirmo reizi tur bijām pirms dažiem gadiem, braucot no Bergen). Un pats galvenais – jāatrod naktsmājas.

Tilts bez gala Stegastein

Dodamies atpakaļ Lærdal tuneļa virzienā. Pirms tuneļa nogriežamies uz apdzīvotu vietu Aurlandsvangen, braucam cauri ciematiņam un augšā kalnā pa kārtīgu vienas (!) joslas serpentīnu. Ir septiņi vakarā, bet tūristu straume plūst gan uz augšu, gan uz leju, un mašīnām “izmainīties” brīžiem ir vesela akrobātikas māksla. Bet “tās bailes” atsver pasakaini skati uz kalniem un fjordu Aurlandsfjorden. Pusceļā uz tiltu ir skatu laukums, no kura var baudīt fjordu un kalnus un aizmirst nogurumu.

Stegastein (karte) ir kārtējais norvēģu arhitektūras skaistums. No Stegastein paveras panorāmas skats pāri fjordam. Sajūtas pastiprina tilta arhitektonika – tiltam it kā nav gala (to aizstāj stikla siena) un ir sajūta, ka karājies gaisā.

Vairāk – Nasjonale turistveger, Visit Norway, Visit Flam,  Fjord Norway

Kempings Steinklepp

Pirms došanās ceļā “uz ātro” neatrodu nevienu brīvu mājiņu kempingos, tāpēc paļaujamies uz veiksmi. No Stegastein vēlreiz izbraucam pasaulē garāko ceļa tuneli un stājamies pie katra kempinga, ko redzam, bet saņemam vienu un to pašu atbildi, ka vietu nav. Kā gribās “pie miera” – noaut apavus, paēst vakariņas, attaisīt pudeli alus un “nogrimt” kalnos. Vienā kempingā jauns un smaidīgs saimnieks iesaka nogriezties uz vienu lauku ceļu, tur esot vairāki kempingi un noteikti kaut ko atradīšot. Jau pirmajā “satiktajā” kempingā tālāk par vārtiem netiekam, jo uzraksts vēsta, ka vietu nav. “Saņemam dūšu” un pa grants ceļu grabinām tālāk. Pēc pārsimts metriem aiz līkuma – kempings! Nedrošu soli dodos iekšā, un nespēju noticēt tam, ka ir ne tikai brīva mājiņa, bet pat varam to izvēlēties. Nu protams, ka pie upītes!

Vieta pasakaina. Kalnu ieskauta. Kā dziļā bļodā. Vienā pusē upīte Lærdalselva, otrā pusē pašiem savs ūdenskritums. Nedaudz bērnības un jaunības atmiņas uzjundī netālu esošā ferma ar sūdu smaku, bet tas ir kā melanholisks bonuss. Vakarēšana var sākties! Un netraucē pat viena visatļautībā uzaugusi lauku muša.

Rīts uzaust saulains un dzidrs. No iepriekšējās dienas mēslu talkas “ne smakas” un rasa tik liela, ka kājas ir slapjas “līdz ausīm.”

Esam atpūtušies mierā un klusumā, un tikai vienu vai divus kilometrus no steidzīgā E 16.

Otrā diena

52.ceļš

Otrā diena “visa ir mūsu” – nekur nav jāsteidzas un jāpaspēj, tāpēc mājup dodamies pa 52.ceļu, kas ir tūristu iecienīts.

Un, ne velti! Ceļš uzreiz ved kalnos un pasakainas ainavas “vienā gabalā.” Un kā blusiņas visās malās guļ norvēģu atpūtas mājiņas (hytte).

Ūdenskritums Rjukandefoss

Rjukandefoss (karte) ir 18 m augsts kaskādes veida ūdenskritums ar divām straumēm. Tas ieplūst plaisā starp kalniem, pār kuru ved šaurs iekarināmais tiltiņš.

No stāvvietas līdz ūdenskritumam var aiziet pa apmēram 200 m garu taku ar koku saknēm, akmeņiem un laipiņām.

Vairāk – Hemsedal, Visit Norway, Wikipedia

Skandināvijas Alpi Hemsedal

Redzot ciematiņu, nav ne mazāko iebildumu par šo “nozagto” nosaukumu. Un, ja jau Alpi, tad tās ir slēpes. Šeit ir patiesi iecienīts pasaules līmeņa slēpošanas centrs.

Arī vasarā Hemsedal (karte) ir ko darīt – var doties pārgājienos ar kājām vai izbraucienos ar velosipēdiem, kāpt “klintīs”, snorkelēt upē un makšķerēt.

Vairāk – Hemsedal, Visit Norway

Ūdenskritums Hydnefossen

Ne tik tālu no Hemsedal, virzienā uz Gol, vērojams reģiona lielākais ūdenskritums Hydnefossen (karte). Ūdenskrituma kopējais garums – 475 m, garākais kritums – 155 m.

Ja nav slinkums, pirms ūdenskrituma var nogriezties uz 231.ceļu, uzbraukt kalnā un baudīt plašo skatu uz apkārtni un ūdenskritumu “no augšas.” Uz to pat norāda ceļazīme (karte).

Vairāk – Store norske leksikon, Visit Norway, Hemsedal, Wikipedia

Gol jaunā viduslaiku baznīca un Gordarike 

Pilsētai Gol (karte) izbraucam cauri un tikai uz īsu brītiņu apstājamies pie Gol viduslaiku baznīcas kopijas, kas tiek saukta par Gol nye stavkirke (Gol jaunā (stāv)baļķu baznīca). Tā ir viduslaiku (stāv)baļķu baznīcas Gol stavkirke kopija, kas uzbūvēta 1994.gadā. Īstā Gol viduslaiku (stāv)baļķu baznīca apskatāma Oslo, Norvēģu tautas muzejā Norsk Folkemuseum.

Gol ir izveidots ģimenes atrakciju parks par tēmu vikingi un viduslaiki. Šo parku sauc par Gordarike un šajā parkā apskatāma arī Gol nye stavkirke (karte).

Vairāk – Wikipedia

Gol nogriežamies uz 7.ceļu, kas ved virzienā uz Hønefoss un Oslo.

Meteorītu parks Gardnos

Un šeit es uzsprāgstu kā viens kārtīgs meteorīts!

Šajā vietā bijām bijuši pirms 12 gadiem kopā ar bērniem, kad bērni vēl bija bērnu vecumā. Lai nokļūtu līdz meteorīta izkausētajiem akmeņiem, pa meža ceļu jābrauc apmēram 3 km. Toreiz tur bijām pilnīgi vieni. Izstaigājām meteorīta izkausēto akmeņu “upi” un “izpētījām” bedrītes. Pasēdējām zem pundurkociņiem sūnās un ķērpjos un pat sajutām savādo strāvojumu gaisā (patiesībā meža klusumu un svaigumu pēc lietus).

Bet šodien tam visam žogs apkārt un sarkanas šiltes brīdina, ka bez biļetes uz to pusi ne soli. Noteikumi tagad tādi, ka jāpērk biļete, jānoklausās lekcija par visumu, kosmosu un zvaigznēm, un gida pavadībā jāapmeklē “krāteris.”

Doma jau laba, jo mērķauditorija ir bērni. Bet, tomēr, laikam par traku.

Meteorītu parks 2018.gada vasarā

Meteorītu parks 2006.gada vasarā

Parks atrodas netālu no Gol (karte)

Parka mājas lapa – Meteorittparken Gardnos

Flå un lāču parks

Pilsētiņā Flå (karte) iebraucam pēcpusdienā. Mūsu zirdziņš un mēs paši jau raugāmies māju virzienā, un gribot negribot jāpadomā par vakariņām. Tāpēc piestājam Flå tirdzniecības centrā.

Pie tirdzniecības centra milzīgais lācis redzams jau pa gabalu. Tirdzniecības centrs ir neliels, bet lāču un citu zvēru tajā ir vairāk kā veikalu. Pat Zlatans mērojas spēkiem ar lāci, kurš stiprāks. Tik dekorācijām bagātu lielveikalu Norvēģijā neesmu redzējusi pat uz Ziemassvētkiem.

Noteikti rodas jautājums, kāpēc tik daudz lāču. Atbilde ir tāda, ka turpat, ceļam otrā pusē, atrodas Lāču parks jeb Bjørneparken (karte). Tas ir liels zvēru dārzs mežā, kurā apskatāmi Norvēģijā dzīvojoši dzīvnieki, kā arī čūskas un krokodili. Parkā ir arī dažādas izklaides, ēstuves un atrakcijas.

Pēc aprakstiem spriežot, šeit patiešām ir ko darīt gan lieliem, gan maziem. Un šī parka apmeklējumam jāvelta vismaz viena diena vai pat divas.

Lāču parka mājas lapa – Bjørneparken

Vairāk – Wikipedia, Visit Norway

Skaists ceļojuma noslēgums kā punktiņš uz “i”

Lai arī līdz mājām palicis brauciens tikai 1,5 stundu garumā, piestājam vienā no daudzajām atpūtas vietām ezera Krøderen krastā (karte). Ezers ir gandrīz 41 km garš. Baudām dabas skaistumu, vērojam ļaužu izklaides un apēdam pa sviestmaizei.

Vairāk – Wikipedia, Store norske leksikon

Jo tuvāk Oslo, jo plašāki lauki, kuros viļņo zeltaina labība. Upes ir palikušas nesteidzīgas. Kalni zemāki un tālāki. Bet tad, izbraucot no Hønefoss, fjords Tyrifjorden atgādina: “Hei! Jūs esat Norvēģijā! Kalnu, fjordu un troļļu zemē!”

…

Apraksta sākumā minēju, ka šī ceļojuma apskates objekti raksturojami ar vārdiem, kas sākas ar “vis.”

Un šajā braucienā var lietot vēl vienu vārdu, kas sākas ar “viss,” proti – vissausākā. Kā jau minēts, šī ir vissausākā vasara Norvēģijā pēdējo 117 gadu laikā. Līdz ar to lielie ūdenskritumi ne tik lieli un vietām pat gandrīz izzuduši, un kalnu upes ne tik mutuļojošas. Arī zaļums – “noguris.”

No pieredzes zinu un varu “apsolīt,” ka citu, kādu parastāku (vēsāku un lietaināku) Norvēģijas vasaru, Norvēģijas daba atvērsies pilnā krāšņumā.

…

Šajā ceļojumā apskatīju trīs unikālas viduslaiku koka baznīcas. Vairāk par to, kas ir viduslaiku koka baznīcas, varat lasīt rakstā – Viduslaiku koka baznīca – stavkirke